Dzimis 1903. g. 3. okt. Rūjienā namīpašnieka un amatnieka ģimenē.

Tēvs Eduards Georgs, māte Liena, dz. Bērzupa. Latvietis, luterticīgs.

No 1913. g. mācījies Rūjienas Izglītības biedrības tirdzniecības skolā, 1919.–20. g. Rūjienas Izglītības biedrības vidusskolā. No 1920. g. mācījies Valsts Rūjienas vidusskolā, pēc kuras beigšanas 1922. g. uzsācis tieslietu studijas LU (beidzis 1927. g.).

No 1925. g. janv. kandidāts uz kancelejas brīva līguma ierēdņa amatu Rīgas apgabaltiesā, no 1925. g. sept. brīva līguma vecākais kancelejas ierēdnis.

1925. g. nov. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu; strādājis 1. kriminālnodaļā. 1926. g. jūn. pārcelts tādā pašā amatā uz Latgales apgabaltiesu (no 1926. g. okt. vecākais tiesamatu kandidāts, prokurora biedra p. i., no 1928. g. jūn. prokurora biedrs). 1928. g. jūl. atbrīvots no amata Latgales apgabaltiesā, ieceļot tādā pašā amatā Liepājas apgabaltiesā. 1929. g. noraidīts lūgums apstiprināt par Liepājas apgabaltiesas locekli.

1929.–31. g. strādājis par likumzinību pasniedzēju Liepājas valsts komercskolā un tehnikumā.

No 1931. g. 9. apr. Rīgas apgabaltiesas loceklis. 1933. g. 20. jūn. Saeima noraidījusi iecelšanu amatā, 24. aug. atbrīvots no amata (sākot ar 1. okt.). 1933. g. 30. nov. Ministru kabinets atkārtoti iecēlis par Rīgas apgabaltiesas locekli (1933. g. 19. dec. Saeima apstiprinājusi amatā); strādājis 2. kriminālnodaļā, 2. civilnodaļā, no 1935. g. 1. civilnodaļā.

No 1938. g. 17. maija Tiesu palātas loceklis.

1940. g. 14. marta Ministru kabineta sēdē apstiprināts sadarbībai ar Finanšu ministriju, resp., Latvijas Kredītbanku tiesisku jautājumu kārtošanā izceļojošo vācu tautības pilsoņu nekustamo īpašumu lietā, 1940. g. 11. jūn. iecelts par Latvijas– Vācijas Paritārās komisijas Latvijas delegācijas locekli.

Darbojies biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 14. jūn. apcietināts, izvests uz Krasnojarskas nov. Kanskas raj.; 1956. g. atgriezies Latvijā.

Miris 1981. g. 7. sept. Apbedīts Ogres kapos.

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

Precējies ar Mildu Mūzi.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 254., 255., 256. l.; 7427. f., 1. apr., 5581. l.; LNA LVA, 1987. f., 1. apr., 16292. l.; EVP; LUAJ.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša raksta 1929. g. 14. febr.: “Ņemot vērā, ka Dedzim ir tikai 3 gadu stāžs (no 1925. g. 1. decembra) un pats arī tikai 25 gadus vecs, kamdēļ viņam nevar būt tās nosvērtības, kas vajadzīga tiesnesim, ka bez tam viņš jau pietiekoši ātri taisījis karjeru un atrodas prokurora biedra amatā tikai 7 mēnešus, es no savas puses neatrodu par iespējamu kandidatūru [uz Liepājas apgabaltiesas locekļa amatu] atbalstīt.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 255. l., 18. lp.)

No Tiesu palātas 1938. g. 11. maija raksta tieslietu ministram H. Apsītim: “Tiesu palātā 11. maija kopsapulcē vienbalsīgi ievēlēja par kandidātu uz vakanto Tiesu palātas locekļa amatu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 255. l., 36. lp.)

No B. Dedža 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “1933. g. mans tēvs sabojātas veselības dēļ bija spiests pārtraukt darbu. Arī māte ir darba nespējīga, bet māsa Olga kopš 1933. g. vasaras slimo ar nerviem un tāpat ir darba nespējīga. Kopš 1933. g. tēvs, māte un māsa Olga atrodas manā pilnīgā apgādībā un tos turpinu no saviem līdzekļiem uzturēt arī tagad, jo viņiem pašiem nekādi patstāvīgi ienākumi nav.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 255. l., 47. lp.)