5. februārī, mūžībā aizgājis filozofijas zinātņu doktors, profesors, literatūras un kultūras zinātnieks, literatūrkritiķis, kultūrvēsturnieks, daudzu grāmatu un publikāciju autors Pēteris Zeile.

Pēteris Zeile 1952. gadā absolvēja Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu (tag. LU Humanitāro zinātņu fakultāte) ar diplomdarbu “Latviešu bērnu literatūra. Attīstība, tradīcijas, problēmas”.

1956. gadā saņēma Filozofijas zinātņu kandidāta grādu, par darbu “Mākslas tēls, kā īstenības atspoguļojuma īpašā forma” (LU) un 1986. gadā Filozofijas zinātņu doktora grādu, par darbu “Galvenie posmi un formas estētiskās domas attīstība Latvijā” (Maskavas valsts universitāte). Pēteris Zeile bija saņēmis arī Habilitētā filozofijas zinātņu doktora grādu (1992).

Pēteris Zeile pedagoga praksi aizsāka LU (1955-1962), iegūdams docenta pakāpi Filoloģijas fakultātē, darbu turpināja Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), no 1962. līdz 1998. gadam bija docētājs, vēlāk profesors.

Pēteris Zeile bija LMA Estētikas un mākslas zinātņu katedras (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļas Mākslas zinātnes nodaļa), kā arī Zinātniskās atestācijas komisijas vadītājs. Strādāja arī kā Rēzeknes augstskolas (tag. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) mācībspēks.

Pēteris Zeile bija Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātnieku savienības biedrs.

Pēteris Zeile veidoja rakstus un publikācijas kopš 1953. gada, meklējot sev raksturīgo zinātnisko redzējumu Latvijas un arī PSRS estētiskajā paradigmā.

Sākot ar 20. gadsimta 90. gadiem, akadēmiskajai domai un zinātnei Latvijā kļūstot neatkarīgai, Pēteris Zeile iesaistījās Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūta kultūras vēstures grupas aktivitātēs, kā arī pievērsās Latgales kultūras apzināšanai, mākslinieku monogrāfiju veidošanai.

2008. gadā sabiedriskajam un kultūras darbiniekam, profesoram, Dr. habil phil. Pēterim Zeilem par nopelniem Latvijas valsts labā tika piešķirts V šķiras Atzinības krusts.

Pētera Zeiles darbība tika novērtēta ar Preiļu novada iedibināto Broņislava Spūļa prēmiju par ieguldījumu Latgales kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā (2006), Preiļu Goda pilsoņa atzinību (2006), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu (1988).