Tālivalža Zušmaņa dzīves pavediens pārtrūka pavisam negaidot. Tālis, kā visi draugi viņu sauca, izgāja pastaigāties savas mājvietas tuvumā Gēteborgā, apsēdās uz soliņa, lai atpūstos un aizmiga uz mūžu. Paliek viņa tuvākie — meita un dēls, kuru ģimenēs ir Tāļa mī]otais mazbērnu pulciņš. Tāļa dzimtene bija Smiltene. Viņš piedzima 1915.gada 13.jūlijā spiestuves īpašnieka Jēkaba un Zelmas Zušmaņu ģimenē. Tālivaldis mācījās Latvijas konservatorijā mežraga klasē un nodibināja arī mežragu kvartetu, kurš koncertēja, apbraukājot Latviju. Kara beigu posmā pārpildītā zvejas laivā Tālivaldis nonāca Zviedrijā. Jau drīz pēc bēgļu nometnes atstāšanas viņš iepazinās ar vietējās aizsargu organizācijas locekļiem un sāka spēlēt viņu pūtēju orķestrī. Dzīves iztikas nopelnīšanai viņš iekārtoja darbnīcu un veikalu, kur remontēja, pirka un pārdeva galvenokārt pūšamos, vēlāk arī citus mūzikas instrumentus. Būdams gandrīz vienīgais, kas Gēteborgā spēja labot pūšamos instrumentus, viņš bija ļoti iecienīts šejienes mūziķu starpā. Vietējā mežradznieku klubā viņu ievēlēja par goda biedru. Ar sevišķu prieku viņš bieži atcerējās, ka Luiss Armstrongs, viesodamies Gēteborgā, bija viņam uzticējis izlabot savu trompeti. Pamazām Tālis savu veikalu pārveidoja, un tur varēja pirkt, pārdot un mainīt tepat vai visu ko. Veikals atradās ostas tuvumā un bija kādu laiku vieta, kur iegriezās latviešu jūrnieki, kuri brauca uz toreizējās Padomijas kuģiem. Tālis tiem piedāvāja kafiju, izlīdzēja ar sīkākām lietām un parādīja pilsētu. Kādu brīdi viņš šajā jomā k|uva tik pazīstams, ka, padomju kuģiem tuvojoties Gēteborgas ostai, jūrnieki skaļrunī tika brīdināti no Zušmaņa veikala, minot arī adresi. Skaidrs, ka rezultātā šie jūrnieki taisnā ceļā devās tieši pie viņa.

Jau no bērnības Tālivaldis bija sācis interesēties par fotografēšanu. Ilgos gados viņš savāca ievērojamu krājumu vecus un jaunākus foto aparātus un piederumus, kuri pamazām nonāks kādā Latvijas muzejā. Liels ir draugu pulks, kurš var dalīties atmiņās par piedzīvojumu bagātiem braucieniem Tāļa vairāk vai mazāk neparastās laivās. Tālim bija ļoti viegli iepazīties un sadraudzēties ar cilvēkiem. Vienmēr viņš vēlējās, lai draudzīgu brīžu sarunas ievilktos garumā un parasti izteica nožēlu, kad sanāksmes vai svinības, pēc viņa domām, pārāk ātri izbeidzās. Vistuvāk Tālivalža sirdij stāvēja ģimene un radi, draugi, mūzika un Latvija. Jo sevišķi viņš priecājās par paredzēto smiltēniešu sanāksmi, uz kuru bija iecerēts doties kopā ar meitu un dēlu. Šis ceļš nu viņiem būs jāveic vieniem. Mums paliek atmiņas par savdabīgu personību, inteliģentu novērotāju, cilvēku draugu un apdāvinātu mūziķi.