Pēc īsas, bet grūtas slimības 23. jūlijā mūžīgā dusā aizgāja Alfons Šints. Viņš bija dzimis 1908. g. 16.novembrī Jaunpils pagasta "Vecčakšu" mājās. Tur paiet arī viņa bērnība un jaunība. Jaunpils baznīcā kristīts, iesvētīts un 1944. gada 10. septembrī salaulāts ar Linu Poni. Mācās Jelgavas lauksaimniecības vidusskolā un pēc tās nobeigšanas saimnieko tēva mājās. 1944. gada 5. oktobrī kopā ar piederīgiem atstāj dzimto vietu, lai dotos bēgļu gaitās. Nonākot Vācijā, Harca kalnos, strādāja mežniecībā. Te arī ģimenē piedzimst pirmā meita Baiba. Pēc kapitulācijas dzīvo Dores nometnē. Amerikāņiem šo vietu nododot krieviem, nākas to steidzami atstāt. Esot Vircburgā, Šintiem piedzimst otra meita Maruta. leceļojot ASV, strādā putnu fermā Ohaijo. Drīz pēc tam pārceļas uz Kolumu un tad 1952. g. uz Kaļamazū. Līdztekus darbam "Allied" papīrrūpniecībā, Šinti iegādājas Kalamazū tuvumā augļu fermu. Līdz ar to piepildās nekad nepiemirstais lolojums — A.Šintam pašam sava zeme. 1974. g. no fabrikas darba pensionējas, bet jo vairāk vērības velta savai lauksaimniecībai. Augļu laikā Šintu ķiršu, vīnogu un ābolu dārzus pārņēma latvieši, jo no plašākās apkārtnes sanāca tautieši "pašievācēji". Alfons Šints bija ilggadējs draudzes padomes loceklis, Latviešu biedrības biedrs un Zemnieku savienības revīzijas komisijas priekšsēdis. lespaidīgas un ievērības cienīgas bija viņa laikrakstā "Laiks"publicētās analīzes.

Atvadu svētbrīdis notika 28. jūlijā Apvienotās ev. lut. draudzes dievnamā, piedaloties prāv. Albertam Ozolam un māc. Leonam Vīksnem. Par aizgājēju skumst dzīvesbiedre Līna, meitas Baiba un Maruta ar dzīvesbiedriem, pieci mazbērni, māsa Latvijā, brālis Anglijā, piederīgie un draugi. Ziedu vietā dotos ziedojumus novēlēja Jaunpils baznīcai.

Avots: Laiks, 12.08.1995