29. februārī pēc grūtas slimības miris Tukuma pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs, Latvijas KP Tukuma rajona komitejas loceklis, personālais pensionārs, PSKP biedrs kopš 1933. gada Aleksandrs Mazjēcis. A.Mazjēcis dzimis 1912. gadā Tukumā, strādnieku ģimenē un jau agri iesaistījies revolucionārajā pagrīdes darbā, par ko represēts un vairākkārt ieslodzīts buržuāziskās Latvijas cietumos. Atjaunojoties padomju varai Tukumā, A. Mazjēcis vada rajona partijas organizācijas darbu. Viņš ir partijas apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Lielā Tēvijas kara laikā A. Mazjēcis kā atbildīgs partijas darbinieks aktīvi piedalās uzvaras kaldināšanā pār fašistisko Vāciju. Pēc Tukuma apriņķa atbrīvošanas no vācu iebrucējiem A. Mazjēcis nekavējoties kā partijas apriņķa komitejas pirmais sekretārs organizē darba ļaudis kara postījumu likvidēšanai. Tad seko mācības Republikāniskajā partijas skolā un darbs gan Latvijas KP CK, gan Kandavas un Talsu rajonos atbildīgā partijas un padomju darbā. 1963. gada sākumā A. Mazjēcis atgriežas dzimtajā pusē un sāk strādāt par Tukuma rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku, bet kopš 1968. gada ir personālais pensionārs un Tukuma pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. Vairākkārt A. Mazjēcis bija ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes un rajona padomes deputātu un aktīvi piedalījās sabiedriskajā darbā. Aleksandra Mazjēča nopelnus augstu novērtēja partija un valdība, apbalvojot viņu ar diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem un vairākām meda|ām. No mums šķīries uzticīgs Komunistiskās partijas dēls, labs organizators un iejūtīgs vadītājs. Aleksandrs Mazjēcis paliks gaišā piemiņā mūsu sirdīs. Apbedīšana notiks svētdien, 5. martā, Meža kapos. Atvadīšanās no nelaiķa 5. martā no pulksten 12.00 - 13.30 rajona kultūras namā. Izvadīšana pulksten 14.00.

Avots: Komunisma rīts, 02.03.1972

Meita - Baņuta, dēls Leons (abi miruši priekšlaicīgi). Brāļi - Vilis un Mārtiņš, māsa - Kate. Visi komunistu līdzskrējēji.

1967.gada " Laiks" atreferē " Cīņā" rakstīto: "Cīņā" plašāks apskats par Tukumu, kurā saliela kā milzīgus varoņus bēdīgi slavenos aktīvistus un čekas izpalīgus Mazjēčus Vili un Aleksandru, arī Mārtiņu, māti Mariju, māsu Kati. Iznāk tā, ka gandrīz vai Mazjēču saime vien 1940. gadā atbrīvojusi no ulmaniskā fašisma Tukumu. Bet 1941. g. kara pirmajās dienās jau krituši 13 sarkanie matroži un tagad rajona 37 brā|u kapos guļot 10.000 vīru, kas krituši, lai Tukumā valdītu atkal Mazjēči.