Ed. Pranks piedzimis 1906. gada 16. martā un viņa dzīve apmēram 40 gadus saistījusies ar latviešu avīžniecību, kas īsteni sākās rediģējot skolēnu žurnālu jau Rīgas valsts tehnikumā. Sekoja izšķiršanās pilnīgi pāriet žurnālistikas profesijā. Nododot tai visu savu apdāvinātību, Ed. Pranks dzimtenē bija izcils avīžnieks no jaunības laikiem laikrakstā Pēdējā Brīdī, tad Brīvajā Zemē, līdz vīra gadiem vācu okupantu cenzūras spiestajā Tēvijā, kas iznāca Rīgā četrdesmito gadu pirmajā pusē.
E. Pranks savā darbā no reportiera izcīnījās par redaktoru, pie tam latviešu avīžniecības veco tradīciju vislabākajā izpratnē. Avīžnieka gaitas, kaut tikai tā garām ejot un blakus ierēdņa darbam, viņš turpināja arī šajā zemē, būdams Austrālijas Latvieša regulārs līdzstrādnieks gandrīz visu mūžu. Jau kopš Rīgas laikiem viņu interesēja saimnieciskās lietas, par kurām tas galvenokārt rakstīja arī Austrālijas Latvietī.

Helēna Pranka slimnīcas gaitenī satraukti gaidīja kādas ziņas par dzīves draugu redaktoru Eduardu Pranku, kas, uznākot jaunai sirds lēkmei — jau kādai trešai dažu pēdējo nedēļu laikā — bija atkal aizvests uz slimnīcu, no kuras tikai 1. maijā to atlaida mājā pēc veselības stāvokļa uzlābošanās. Sirds tagad patiešām vairs neatbild un Ed. Pranks 2. maija pēcpusdienā ir aizgājis no mums.
Helēna Pranka, redzot dzīves biedri it žirgtu, 2. maija rīta pusē no savas Koburgas priekšpilsētas mājas devās uz pilsētu kārtot dažas neatliekamas vajadzības. Kad viņa pēc kādām stundām pārradās mājā, tad nācās konstatēt, ka vīru piemeklējusi jauna sirds lēkme. Viņš ar paša spēkiem bija ticis līdz gultai, jo mājā tolaik nebija arī padēls Aristīds Vīgners, kas varētu palīdzēt. Sekoja steidzīgs brauciens uz slinrnīcu, kur E. Pranks kopš Lieldienām nu bija jau trešo reizi un laukā no turienes, diemžēl, vairs neiznāca. (Austrālijas latvietis, 12.05.1967)