Dzimis Pēterburgā vācu valodas skolotāja ģimenē, un šeit dzīvoja līdz 1915.g., miris Honkongā, kur dzīvoja 50 gadus.

Tēvs Jēkabs Ore, Mazsalacas zemnieka dēls, māte Anna Rīsbergs, arī no zemnieku ģimenes, no pašas igauņu robežas. Tēvs bija Cimzes skolotāju semināra audzēknis un strādāja kā skolotājs Sv. Katrīnas baznīcas skolā Pēterpilī no 1879.—1919., mira Mazsalacā.

Harijs Ore mācījies kompozīciju pie J.Vītola un A. Ļadova, 1909.g. beidzis Pēterburgas konservatorijas kompozīcijas teorijas klasi un 1911.g. klavieru klasi. Papildinājās Vācijā. Sākoties 1.pasaules karam devās prom no Rietumeiropas, un no Pēterburgas turnejā uz Sibīriju un Japānu. Harbinā apprecējās, Eiropā vairs neatgriezās. Komponējis daudz klavierdarbu, ietverot dažādu tautu melodikas elementus, ir arī dziesmas. Daudz koncertējis ar lieliem panākumiem mītnes vietās un Japānā, Austrālijā, Ķīnā u.c. Līdz mūža galam bija iecienīts pedagogs - 40 audzēkņu.

Garīgi možs, viņš bija spiests pavadīt savas dzīves pēdējos 5-6 gadus Honkongas slimnīcā ar ierobežotām kustības spējām asinsvadu dēļ. Ore vēl tīri labi runājis latviski ar manāmu augšvidzemnieku pieskaņu.

Latvijā nav dzīvojis (vienīgi tēva dzimtenē Mazsalacā vasaras brīvlaikā), bet viņam ir vieta latviešu mūzikā.  Par H.Ores pēckara periodu pirmoreiz varēja uzzināt no viņa 4 vēstulēm kanādiešu  komponistam Tālivaldim Ķeniņam 1967-1969 g.. Harija Ores radinieki bija mūziķi Ādams Ore un Ringolds Ore.

Avots: Jaunā gaita