Baleta soliste, beigusi Nacionālās operas baletskolu 1935.gadā. 

Mācījusies Annas Kerrē ritmoplastikas studijā (1928-1931), privāti pie Harija Plūča (1931-1932), pie pedagoģe H.Tangijevas-Birznieces.

1935-1959 LNO baleta soliste;

1935-1945 baletskolas pedagoģe;

1945-1946 Rīgas Muzikālās komēdijas teātra baletmeistare;

1946-1954 baleta pulciņa vadītāja Rīgas pionieru pilī;

1954-1955 bērnu deju kolektīva vadītāja LPSR Poligrāfijas darbinieku klubā;

1959-1975 bērnu deju kolektīva vadītāa VEF Kultūras pilī (šis kolektīvs bija slavenā TDA "Zelta sietiņš" priekštecis)

Bijusi precējusies ar aktieri Voldemāru Bišentropu.

Dejoja no 1935. līdz 1960. gadam. Kā A.Grimzes dejai raksturīgo atzīmēja plastiski veidotu lēcienu, kustību vieglumu. 

Ija Bite: Talantīga, tehniski stipra dejotāja, apveltīta ar spilgtu pedagoģisko aicinajumu, taču sarežģītu māksliniecisko likteni. Latviju okupējušajai lielvarai viņa bija nevēlama gan Baigajā gadā, gan pēc Otrā pasaules kara, kad, nedevusies bēgļu gaitās, viņa palika uzticīga LNO baletam un baletskolai. Aizliegums strādāt pedagoģisko darbu Operas studijā viņu nesalauza, aicināums īstenojās bērnu pašdarbības kolektīvos, kur simtiem dejotāju uz mūžu iemīļoja baletu, kļūdami par tā skatītājiem, bet daži par LNO māksliniekiem - I.Samoilovs, A.Ķepīte, M.Koristins u.c.

Avots: IBite, Ija. Ar mūzas skūpstu dvēselē. R.: Absolute, 2002.; Latvijas baleta un deju enciklopēdija. R.: ULMA, 2018.