Ievērojams latviešu sportists. Ar panākumiem spēlēja basketbolu, futbolu, hokeju, tenisu, volejbolu. Pēc Latvijas okupācijas bija viens no pretpadomju organizācijas Latvju Tautas Apvienība veidotājiem un aktīviem dalībniekiem. 1941. gadā PSRS varas iestāžu apcietināts, aizvests no Latvijas un nogalināts.

Jānis Pēteris Kļaviņš dzimis 1912. g. 2. aprīlī Harkovā, tagad pilsēta Ukrainā, bet tolaik – plašajā Krievijas impērijā. Viņa tēvs Pēteris bija apdrošināšanas biedrības ierēdnis, bet māte Adele – mājskolotāja. Pirmā pasaules kara gados J. Kļaviņa tēvs bija virsnieks Krievijas armijā, bet pēc tam – Krievijas Pilsoņu karā cīnījās pret boļševikiem. 20. gs. 20. gadu sākumā Kļaviņu ģimene atgriezās Latvijā.

Jānis Kļaviņš mācījās Rīgas Valsts tehnikuma Būvniecības nodaļā un no 1930. gada studēja Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē. Līdzās mācībām un studijām viņš aktīvi un ar panākumiem sportoja. Ziemā viņa sporta veids bija bendijs – hokejs ar bumbiņu. Kļaviņš startēja Latvijas bendija izlasē un bija “Universitātes Sporta” (“US”) bendija komandas kapteinis.

Kad 20. gs. 30. gada sākumā “Universitātes Sports” un citi klubi pārorientējās no bendija uz hokeju, Jānis Kļaviņš kļuva par hokejistu. Spēlēja galvenokārt uzbrucēja postenī, bet vajadzības gadījumā – arī kā aizsargs. Latvijas studentu hokeja izlases sastāvā 1933. g. sākumā piedalījās akadēmisko meistarsacīkšu hokeja turnīrā Bardonekijā (Itālijā); tas bija mūsu studentu hokejistu pirmais starts sacīkstēs, ko mūsdienās pazīst ar nosaukumu “universiāde”. Par Latvijas hokeja čempionu kļuva Rīgas “ASK” vienības sastāvā 1935. gadā.

Vēl redzamākas sekmes Jānim Kļaviņam bija kā futbola vārtsargam. Dažus gadus viņš sargāja Latvijas futbola izlases vārtus (1931–1934; 16 oficiālas valstsacīkstes). Kļaviņš kļuva arī par Latvijas basketbola un volejbola čempionu “JKS” (“Jaunekļu Kristīgās Savienība”) komandu sastāvā. Spēlēja Latvijas basketbola izlasē. Dažādos sporta veidos pārstāvēja arī studentu korporācijas “Beveronija” krāsas. Trenēja “Latvijas Vanagu” basketbola vienību, bet 1939. gadā uzņēmās trenēt Somijas basketbola izlasi, kas gatavojās vasaras olimpiskajām spēlēm Helsinkos. 1939. gada nogalē Padomju Savienība iebruka Somijā, “nobumboja” Helsinku olimpisko stadionu un 1940. gada olimpiskās ieceres izgaisa…

1940. gadā Jānis Kļaviņš veiksmīgi pabeidza arhitektūras studijas Latvijas Universitātē, strādāja par arhitektu. Pēc tam, kad Padomju Savienība okupēja Latviju, Jānis Kļaviņš kļuva par vienu no pretpadomju organizācijas Latvju Tautas Apvienība veidotājiem un aktīvākajiem dalībniekiem. 1941. g. aprīlī PSRS varas iestādes viņu apcietināja, izveda uz Krieviju. Jānis Kļaviņš tika apsūdzēts par bruņotas sacelšanās plānošanu, pretpadomju darbību un aģitāciju. 1941. g. oktobrī viņam tika piespriests nāvessods, kas tika izpildīts tā paša gada 29. novembrī Astrahaņā.

Detalizētāka Jāņa Kļaviņa biogrāfija grāmatā: Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932-1940. - Salaspils, 2017. - 631., 632. lpp. Grāmatas mājaslapa: http://hokeja-vesture.simplesite.com/