Šī gada aprīļa mēneša 1.dienā tapa "Līvbērzes Dziesmu Kroņa" karoga nesējs un biedrs, Grienu Jānis, guldīts zemes bedrītē. Minētais jauneklis nomira pašos labākajos spēka gados. Viņš bija krietns, zentīgs tautiesis un katram labam cilvēkam mīļš, bet pašā labajā, jaukajâ cerības laikmetā nāve šo no mums atšķīra. Bēru dienā neskaitāms ļaužu pulks viņa atdzisušās miesas pavadīja uz pēdējo gājienu. „Dziesmu Kronis" skandināja sēru dziesmas viņu pavadot. Bet visiem bēriekiem par īgnumu un nepatikšanu, Bērzes pagasta skolotājs Z.kungs traucēja sēru gājienu. Pāris verstes no kapsētas „Dziesmu Kroņa" dziedātāji sagaidīja savu nelaiķa biedri ar sēru dziesmu un ņēma viņu nešus nest uz kapsētu. Bet Z. kungs, kurš bērēs bija ielūgts „līķu runas" turētāju, izlikās to nezinājis, brauca dziedātājiem virsū un pie tam bargus ģīmja vaibstus taisīdams, tiem uzbrēca: ko būšot dzietāt, vai laicīgas, vai garīgas dziesmas. Liekas, ka Z. kungs, kas taču pēc sava amata allaž līķus uz pēdīgo dusu pavada, nezinātu, ka bēru gājienos priecīgas dziesmas vai pat dzeršanas dziesmas nedzied, bet, kā pats par sevi saprotams, sēru dziesmas mēdz dziedāt.

Avots: Mājas viesis, 23.06.1884