Leonīds Jesperiņš 1956. gadā saņēma Latvijas Valsts universitātes diplomu kā inženieris celtnieks. Pēc tam līdz 1962. gadam viņš strādāja Ministru Padomes lietu pārvaldē. Laikā no 1962. gada līdz 1971. gadam viņš bija projektēšanas institūta „Lauku projekts” galvenais inženieris. No 1972. gada līdz 1980. gadam Leonīds Jesperiņš bija republikāniskās apvienības „Lauku celtnieks” tehniskās pārvaldes priekšnieks, pēc tam četrus gadus projektēšanas institūta „Lauku projekts” direktors, bet 1995. gadā Lauksaimniecības ministra padomnieks.
Kopš 1995. gada viņš ir Latvijas Īpašuma vērtētāju asociācijas biedrs. Viņš kā būveksperts ir strādājis tehnisko ekspertu sabiedrībā „TUV Nord Baltik”. Vērtēja tādus nekustamos īpašumus kā okupācijas armijas būves, zivsaimniecības, ostas, Ķemeru sanatoriju. No 2000. gada līdz 2006. gadam Leonīds Jesperiņš bija SIA „Eiroprojekts Rīga” būveksperts, nekustamo īpašumu vērtētājs. Viņa objekti: daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas Rīgā, Valsts Leļļu teātris, bijušās rūpnīcas „Sarkanā Zvaigzne” cehs pēc izdegšanas, nams pēc ugunsgrēka Brīvības bulvārī 19, graudu elevatori Dobelē, Rātsnama būve, Sv. Pētera baznīca, avārijas iemeslu noskaidrošana Rīgā Vaļņu ielā, situācijas izpēte un slēdzienu sagatavošana avārijas stāvoklī esošām ēkām, kurās ir iedzīvotāji. Arī pašlaik viņš joprojām veic būvju un ēku tehnisko apsekošanu Rīgā, Ventspilī, Tukumā, Jelgavā, būvprojektu ekspertīzi tirdzniecības uzņēmumiem un sastāda būvtāmes. „Ir vairāki objekti, kuru likteni izšķīra mans slēdziens. Tā, piemēram, leļļu teātris palika Kultūras ministrijai. Lai pareizi novērtētu Ķemeru sanatorijas izmaksas manu slēdzienu, kurš izrādījās visobjektīvākais, tulkoja pat četrās valodās,” stāsta Leonīds Jesperiņš.
Viņam bieži vien nācies novērtēt kāpēc noticis ugunsgrēks, kā arī zaudējumu un atjaunošanas darbu apjomu, kā, piemēram, Kuldīgā „Vulkānam”, vai namam Rīgā Raiņa bulvārī, Avotu ielā, konoteātrim „Palladium” un citiem objektiem. Leonīdam Jesperiņam izdevās noteikt arī Vaļņu ielas nama sabrukšanas iemeslus.

No stresa Leonīdam Jesperiņam palīdz atbrīvoties bērni un mazbērni. To viņam vienmēr apkārt bijis daudz un tas viņu priecē. Viņš lepojas arī ar divdesmitgadīgo mazmeitu, kura ir valsts čempione loka šaušanā un pretendē un Olimpisko izlasi.
Vaļasprieku sarakstā savā laikā viņš bija ierakstījis medības, bet nu viss laiks ārpus darba tiek veltīts tikai ģimenei. „Visi bērni ir precējušies, visiem labas ģimenes un mīļa dzīvošana. Kādreiz mūsu abu ar sievu iekoptais dārzs patīk gan vedeklai, gan znotam. Man prieks, ka viņiem tajā patīk strādāt. Un ja viņi rok ārā kādu 30- gadīgu krūmu un sievai tas kremt, tad saku: „Ja mums nepatīk kā rīkojas bērni, tad kļūstam veci”.
Leonīdu Jesperiņu dēvē par lielisku anekdošu stāstītāju. Tās gan visas ir no celtnieku dzīves un reālas, kas gadiem ejot no trakām situācijām reālajā dzīvē, stāstot pārvērtušās par komiskām lietām.

Avots: http://www.buvinzenierusavieniba.lv/2007

            Diena, 05.10.2018