Lauksaimnieks un Daugavas Vanagu Mežotnes nodaļas valdes vicepriekšsēdis Juris Rolle dzimis 1902. gada 27. jūlijā (pēc vecā stila) Palaipes "Šūnās" Rucavas pagastā.

Tēvs: Toms Rolle  (dz. 29.12.1862. - m. 1944. decembrī) no Rucavas pagasta "Mangaļiem", rezerves zaldāts.

Māte: Anna dz. Veisbuks (dz. 1871. - m. 1912), Toma Veisbuka al. Būdviča Toma (dz. 1848. septembrī - m. 18.05.1927.) no Dunikas "Vecvagariem" un Virbala Katrīnas (dz. 1849. jūlijā - m. ap 1935) meita.​ Toma Veisbuka vecāki: Aškāju Toms (vēlāk Būdviču) Toms un Būdviču Ilze, prec. 1836.​

Jurim Rollem ir brāļi veterinārmedicīnas profesors Latvijas un Minhenes universitātēs Miķelis Rolle (dz. 13.02.1892. - m. 07.07.1979. Čikāgā), Jānis Rolle (dz. 07.07.1894. (j.st.) - m. 1971), Toms Rolle (dz. 24.04.1897. (v.st.) - m. 26.09.1976.), māsas Anna (Rukute; dz. 08.05.1899. - m. 09.10.1977.) un Katrīna (dz. 1906 - m. maza ?).

No 1911. līdz 1916. gadam mācījies pamatskolā Rucavā.

03.12.1921. Rucavā izdota pase.

Juris Rolle 14.05.1931. apprecas ar Katrīnu Elmīni Barbāns (dz. 19.10.1910. (j.st.) - m. 10.04.1989.) no Rucavas pag. "Pomariem", Jura Barbāna (dz. 1870 - m. 27.07.1932.) un Ievas dz. Kurzeme (dz. 19.06.1880. Nīcas pag. - m. 11.09(?).1954.) meitu.

Bērni: 1) Alfrēds Jānis Rolle (dz. 22.02.1932. - m. 29.10.2007. North Olmsted, Ohio), precējies ar 

              Ilgu Jansons (dz. 26.09.1930. Dobelē - m. 21.02.2016. North Olmsted, Ohio, ASV),

          2) Arvīds Toms Rolle (dz. 25.12.1933.), precējies ar Guntu Martinsons no Rīgas,

          3) Anna Sofija (dz. 07.02.1942. - m. 14.10.2015. Frankfurtē), prec. ar Juri Pērkonu no  

              Rucavas, dzīvoja Eschborn,

          4) Ieva (dz. 26.01.1947.), prec. ar amerikāni Nicholas Young, dzīvoja Kaizerslauternā.

***

Jura Rolles atmiņas:

Esmu dzimis 1902. gada 27. jūlijā Rucavas pagasta Šūnās. Kad jau biju tik tālu paaudzis, ka varēju sākt lopus ganīt, tad pirmos gadus gāju brālim un māsai līdzi, bet apmēram 1911. g. jau biju pastāvīgs gans. Tanī paša gada rudenī tēvs aizveda mani uz skolu Sudargos, pie toreizējā skolotāja Jura Bērziņa, tā ziemā gāju skolā un vasarā ganos, līdz pieaugu tik tālu, ka varēju sākt strādāt puišu darbus. Kamēr vecākie brāļi karoja, mēs ar tēvu rāvāmies par māju divi vien. Kad karš beidzās un vecākie brāļi pārnāca mājās, tad man bija jāsāk gatavoties uz kara dienestu. 1923. g. 6. februārī man bija jāstājas kara iesaukšanas komisijas priekšā. Liepājas latviešu biedrības telpās komisija mani atzina par kara dienestam derīgu un iedalīja jātnieka pulkā Daugavpilī. Pēc 15 mēnešu nodienēšanas bija lozēšana, izvilku to laimīgo lozi, atvaļināts, un tā priecīgu prātu 1924. g. vasarsvētkos atstāju Daugavpili un atgriezos Rucavā.

Tā kā māsa jau pa Lieldienām bija aizgājusi pie vīra saimniekot, tad tēvs to mūsu saimniecību nodeva Jānim, un es paliku pie viņa un palīdzēju strādāt. Un tā mēs nodzīvojām kopā līdz 1929. g. aprīlim. Tad es pieprasīju Latvijas lauksaimniecības biedrībai, lai man ieteic kādu priekšzīmīgu saimnieku, kur es varētu pastrādāt kā praktikants. Man toreiz ieteica Gaviezes pagasta Šukteros pie Jēkaba Andersona. Tur nostrādāju vienu gadu, un 1930. g. aprīlī aizbraucu uz Zviedriju uz sešiem mēnešiem kā lauksaimniecības praktikants. 1930. g. oktobrī atgriezos atkal Rucavā, ar lielu enerģiju sāku gatavoties uz strādāšanu.

1931. gada 14. maijā ieprecējos Rucavas Pomeros pie Katrīnes Barbāns un nodzērām kārtīgas kāzas, un sākām veidot savu saimniecību. Piedzima dēli Alfrēds un Arvīds, meita Anna. 1944. g., kara darbībai tuvojoties, 9. oktobrī bijām spiesti atstāt savas iekoptās mājas, sajūdzām zirgus ratos, un tā sākās mūsu bēgļu gaitas ar saviem pajūgiem. Aizbraucām līdz Brombergai, tur viss bija jāpārdod, jo nebija zirgiem, ko dot ēst.

Kad bijām aizkūlušies līdz Holšteinei, Itzehoe, tad piedzima meita Ieva.

Avots: Arvīda Pirktiņa sastādītā grāmata "Dzimtu saknes", izd "Iepazīsti Latviju", 2003.

***

Atceras Jura Rolles dēls Arvīds Rolle:

Arvīds Rolle savas bēgļu gaitas un "dīpīšu” dzīvi iesāka 1944. gada 9. oktobrī kopā ar vecākiem Juri un Katrīnu, ar savu 12 gadīgo brāli Alfrēdu un 2 gadus veco māsu Annu atstājot tēva mājas Rucavas "Pomaŗus" ar zirgu ratiem dodoties uz Vāciju. Galvenais ceļš uz Vācijas pusi jau bija krievu rokās. Vienīga iespēja tikt uz Kēnigsbergu bija pa Kuršu kāpām. Pirmā apmešanās bija Brombergā, Austrum Prūsijā, kur mums noņēma zirgus un ratus. Pēc tam ar vilcienu tikām Vācijas ziemeļrietumos, kur tēvs ar māti slauca govis viena lielā saimniecībā Pleones tuvumā, Šlezvig-Hošteinā. Tur arī sagaidījām kaŗa beigas. Mūsu pirmā dīpīšu nometne bija telšu laukums Baltijas jūŗas tuvumā. Pirmā skola bija lielā teltī. Augusta beigās mūs pārcēla uz Itzehoe pilsētu, Kaiserstrāsses kazarmās. Skolas atsāka kādā garāžas augšstāvā. Nodibināja skautu vienību un tur bijām dīpīši līdz 1949. gadam. Tur 1947. gada sākumā piedzima mana jaunākā māsa Ieva. Šlezvig-Holsteinas apgabala latviešu dīpīšu ģimnāzijas apvienoja, vispirms Pinnebergā pie Hamburgas, vēlāk Neištadē pie Baltijas jūras nodibināja apgabala internāta ģimnāziju, kurā ar brāli beidzām otro klasi. Vecākiem neļāva izceļot uz ārzemēm sliktas veselības dēļ. Tā es mācījos Eutīnas pilsētas vācu ģimnāzijā līdz abitūrēšanai 1956. gadā. Brālis viens 19 gadu vecumā izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Es viņam sekoju 1956. gadā. Vecāki ar māsām palika Vācijā.

Avots: http://www.dpalbum.lv/link.php?action=detail&id=3665

***

Jura Rolles brāļa meitas Veltas Auzānes-Rolles atmiņas par šo došanos trimdā skatīt Sv. Pēteŗa draudzes ziņās (10. lpp.): www.lelba.org/lv/box/news/sv.peteradraudzeszinas2014marapr.pdf

***

1937. g. - 1944. oktobris: lauksaimnieks ar Ls 600,

1944. g. oktobris - novembris: piespiedu evakuācija, bēgļu gaitas caur Klaipēdu (Mēmeli), Kuršu kāpām un Mēlzaku (Mehlsack, tagadējo Peņenžno Polijā),

1944. g. novembris - decembris:  Bromberga (tagadējā Bidgošča Polijā) zem vācu okupācijas, vācu nometne,

1944. g. decembris: Schlochow, Pomerānija, Vācija,

1944. g. decembris - 1945. g. februāris Plön, Vācija, Hof Tramm, lauksaimniecības darbi pie H. Jessin, RM 60,-,

1945. g. februāris - jūnijs: Ascheberg, Vācija, Hof Glashoppel, pie Hans Pries (?), RM 70,-,

1945. g. jūnijs - augusts: Haffkrug, Tent Camp, Vācija, bez darba,

1945. g. augusts - 1947. g. septembris: Bottom Camp, Itzehoe, Vācija, RM 140,-,

līdz 1948. augustam: Itzehoe,

1948. g. augusts - oktobris: Osnabrück, Vācija,

no 1948. g. oktobra: Mönchengladbach, Vācija.

1951. gadā: DP Camp Eutin, Vācija.

Bez latviešu valodas nedaudz runā vācu un krievu valodā.

Avots: https://digitalcollections.its-arolsen.org/03020101/name/view/3482115

***

Ap 1974. gadu Daugavas Vanagu Mežotnes nodaļas valdes vicepriekšsēdis ir Juris Rolle. DV Mežotnes nodaļa Kaizerslauternā ap 1965. gadu bija izveidojusies par vienu no lielākām un rosīgākām nodaļām Rietumvācijā.

Avoti:

1. Latvija, Nr. 1 (05.01.1974.)
2. Latvija, Nr. 8 (27.02.1965.)

***

Zelta kāzas Kaizerslauternā

Juris un Katrīna Rolle Kaizerslauternā, Vācijā 14. maijā mazbērnu, bērnu un draugu vidū nosvinēja zelta kāzas.

Latvijā jubilāri bija saimnieki Pomaru mājās Rucavā. Trimdas sākuma gadus viņi pavadīja Šlezvigā-Holšteinā un kopš 1958. gada dzīvo Kaizerslauternā. Zeltkāznieki izaudzinājuši divus dēlus un divas meitas un priecājas par 9 mazbērniem Vācijā un ASV.

Abi jubilāri ir ļoti rosīgi līdzdalībnieki latviešu sabiedriskajā dzīvē. Rets sarīkojums Kaizerslauternā ir noticis bez viņu klātbūtnes. Jubilāriem arī turpmāk veselību un rosību novēl bērni un mazbērni. 

Avoti: Latvija, Nr. 21 (01.06.1981.)

          Laiks, Nr. 52 (01.07.1981.)

***

Juris Rolle miris 1992. gada 11. aprīlī Frankfurtē.

Avoti: Brīvā Latvija, Nr. 17 (04.05.1992.)

          Laiks, Nr. 33 (22.04.1992.)

*** 

Zemnieku saimniecības "Pomari" veco dzīvojamo māju ap 1939. gadu skatīt šeit: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1690/

Zemnieku saimniecības "Pomari" dzīvojamās mājas apšūšanu ar dēļiem ap 1942. gadu skatīt šeit: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1681/ 

Govju ganāmpulku pie "Pomaru" zemnieku saimniecības laidara ap 1935. gadu skatīt šeit: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1668/

Govis pie zemnieku saimniecības "Pomari" laidara ceļā uz ganībām ap 1935. gadu skatīt šeit: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1672/