VIKTORS SARDIKO

Kopā ar tēvu  Vikentiju (1873 -1944 )saimnieko zemnieku saimniecībā Daugavpils apriņķa Skaistas pagasta Evartos.Īpašumā pieder 4,54 ha.Kuplajā Latgales zemnieku Vikentija un Lūcijas (dzim.Kublinska ;1883-1967) ģimenē bija deviņi bērni - Nikodems(1903-1916),Anna(1905-1967),Viktors(1907-1942),Marija(1909-2003),Antons(1910-1978),Helēna(1912-1998),Vilhelms(1917-1941),Sofija(!922-2010),Felicija (1927-2006).

 Latvijas armijas artilērijas baterijas ierindnieks (1929- 1930).Latvijas aizsargu organizācijas biedrs (1931-1940).Apcietināts 1941.g.3.aprīlī,veikta kratīšana dzīves vietā.Pratināts Daugavpils NKVD.Apsūdzēts par  pretpadomju darbību,dalību aizsargos.Kā padomju varas ienaidnieks etapēts uz Jeņisejskas cietumu Krasnojarskas novadā.Viktoru Sardiko notiesā PSRS IeTK Sevišķā apspriede ar augstāko soda mēru.Spriedumu izpilda 1942.g.14.aprīlī Jeņisejskas cietumā nr.5.

Sievai Monikai rakstveidā paziņo,ka V.Sardiko miris ieslodzījumā no plaušu karsoņa.

1990.g.Latvijas PSR prokuratūra ,uzraudzības kārtībā pārbaudot V.Sardiko krimināllietu, atzīst,ka tā ir izbeigta un ka Viktors Sardiko ir reabilitēts.