G.V. Timms (1820 - 1895) ir ļoti daudzpusīgs mākslinieks - gleznotājs, zīmētājs, litogrāfs, grāmatu ilustrators. Viņa talants un mākslinieciskais mantojums vienlīdz pieder Krievijai, Francijai, Vācijai un, protams, arī Latvijai. Ar Rīgu saistīti bērnības un jaunības gadi, arī vēlāk, jau dzīvojot Pēterburgā un Berlīnē, G.V. Timms laiku pa laikam apciemo dzimteni. G.V.Timms dzimis netālu no Rīgas - Zorgenfreijas muižā pilsētas birģermeistara Fridriha Vilhelma Timma ģimenē. Sākotnējā mākslinieciskā izglītība iegūta Bērzaines ģimnāzijā (tagad - Cēsu pilsētas teritorijā), bet 1835. gadā Timms dodas uz Pēterburgu un kā brīvklausītājs iestājas Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora Gotlība Aleksandra Zauerveida vadītajā Batāliju glezniecības klasē. 1837. gadā par gleznu Ulānu grupa viņš iegūst II pakāpes sudraba medaļu, bet 1839.g. kopā ar savu skolotāju G.A.Zauerveidu apceļo Prūsiju, lai studētu dabu un vāktu materiālus par 1812. - 1814.g. kara notikumiem. 1839.g. 19.septembrī G.V.Timms iegūst mākslinieka nosaukumu un I pakāpes sudraba medaļu. Pēc akadēmijas pabeigšanas Timms darbojās grāmatu ilustrācijas jomā - viņš darinājis ilustrācijas vairāk kā 20 izdevumiem. 1844.g. mākslinieks iepazinās ar romantisma pārstāvi un batāliju gleznotāju Orāsu Vernē, devās viņam līdzi uz Parīzi un kādu laiku strādāja O.Vernē darbnīcā Versaļā. Nelielās eļļas tehnikā darinātās studijas Parīzes omnibusā un Skatītāji zirgu skriešanas sacīkstēs liecina, ka G.V.Timms bijis arī vērīgs ikdienas dzīves norišu attēlotājs. 1845.g. abi mākslinieki, sekojot orientālisma modei, devās uz Alžīriju. G. V.Timmu valdzinājusi tālās un svešās zemes daba, te sastaptie cilvēki, viņu dzīves veids, tradīcijas (Alžīriešu zēns, Austrumu iela, Pie Babelveda Alžīrijā). Interese par dažādu tautu tipiem caurvij visu turpmāko viņa daiļradi. 1847.g. G.V.Timms Rīgā salaulājās ar bagāta Rīgas tirgotāja meitu Emīliju Pfābu un aizbrauca kāzu ceļojumā uz Parīzi. Viņa darbi par Alžīrijas dzīves tēmām 1848.g. tika eksponēti mākslas salonā Parīzē, bet dažas gleznas esot iegādājies Francijas karalis Luijs Filips. Timmu ģimenes uzturēšanās laiks Francijā nebija ilgs, jo sakarā ar 1848.g. franču revolūcijas notikumiem, Krievijas imperators Nikolajs I pavēlēja visiem Krievijas pavalstniekiem atgriezties dzimtenē. Visu nākošo gadu mākslinieks pavadīja Kaukāzā, šo viņa dzīves posmu raksturo vairāki zīmējumi Novočerkaskas skats, Čerkesu tipi, Kazaki zirgos Čohā u.c. 1850. - 1851.g. G.V.Timms saņēma atļauju izdot ilustrētu avīzi, ko nosauca par Krievu māksliniecisko lapiņu. Divpadsmit gadus viņš vadīja avīzes izdošanu, litografējot gan savus zīmējumus, gan citu autoru zīmētos skatus. Nogurdinošs darbs tomēr iedragāja veselību, sāka zust acu gaisma, un 1862.g. avīzes izdošana tika pārtraukta. No 1876.g. G.V.Timma mākslinieciskā darbība ir cieši saistīta ar Berlīnes porcelāna manufaktūru viņš mēģina atjaunot majolikas tradīcijas, darina skices majolikas trauku apgleznošanai. Turpretī vasaras bieži tika pavadītas Latvijā. Mākslinieku saistījuši vienkārši un nepretenciozi Latvijas dabas motīvi, viņš mīlējis gleznot Pērses un Lielupes skatus, zemnieku mājas Ogrē un Lielupes krastos, vakara saules apspīdētās Jūrmalas priedes. Kaut arī mūžs noslēdzās 1895.g. svešumā - Berlīnē, mākslinieks apbedīts savā dzimtenē Rīgas Vācu kapos. Viņa darbība tika augstu vērtēta gan Krievijā, gan Vācijā. 1855.g. par Krimas kara tēlojumiem G. V.Timms ieguva akadēmiķa nosaukumu, bet vēlāk Vācijā viņam piešķīra profesora titulu. Mākslinieka daiļrades mantojumu atraitne nodeva Pilsētas Mākslas muzejam. 1906.g. notika G.V.Timma darbu izstāde. 1907.g. Rīgas pilsētas dome izstrādāja noteikumus Timma stipendijas piešķiršanai ar nolūku atbalstīt jaunus un talantīgus māksliniekus gleznotājus, tēlniekus, arhitektus. Saņemot stipendiju, priekšroka ir bijusi rīdziniekiem. Nelielais ieskats G.V.Timma dzīvē un daiļradē nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu vēl dažus interesantus biogrāfiskus faktus. Pēterburgas augstākajās aprindās ne mazāk pazīstama ir bijusi gleznotāja māsa Emīlija Timma, talantīga pianiste, 1842. - 1844.g. klavierspēles mākslu apguvusi Parīzē pie komponista Frederika Šopēna, bet tepat Rīgā, Kr.Barona ielā 12 atrodas bijušais Pfābu nams, kura celtniecībā Berlīnes arhitektiem V.Bekmanim un H. Endem ar padomiem, kā to rakstīja tā laika prese, palīdzējis G.V.Timms, dzimis rīdzinieks.   Avots: Brīvība, 01.03.1995

1898.gadā pārapbedīts Rīgas Lielajos kapos.