Dzimis Rīgā, miris  Kalifornijā, ASV

Čipsi "Pringles" ir Aleksandra Liepas – izgudrotāja un uzņēmēja izgudrojums. Tieši Aleksandrs Liepa ieguva patentu izstrādāt un aizsākt slavenās kompānijas "Pringles" attīstību. Starp citu, pats Aleksandrs ir prototips smaidīgajam vīriņam ar ūsām uz Pringles bundžiņas.. Aleksandrs Liepa (Alexander Liepa) ir latvietis kurš savus panākumus sasniedza pametot Latviju un dodoties uz ASV...

-----

Čipsu “Pringles” aizsākumi meklējami 20. gadsimta vidū, kad uzņēmuma “Procter & Gamble" uzdevumā ķīmiķis Fredriks Džons Baurs Bors (1918-2018) sāka eksperimentēt ar kraukšķiem, kas neasociētos ar nepatīkami taukainām un maisiņos sadrupušām drumslām. Tam pie vainas bija ne tik daudz ražotāji, cik ļoti lēnie produktu izplatīšanas tīkli. Kamēr pakas nonāca plauktos, to derīguma termiņš bija teju pagājis. Čipsi sastāvējās, smaržoja pēc vecas eļļas un garajā ceļā sabirza drumstalās. Tas nekādi neasociējās ar uzkožamo, ko gribētos ņemt vēl un vēl, kā reklamēja uzņēmums. Boram vajadzēja radīt “perfektos čipsus", par ko pircēji nesūdzētos.

1958. gadā pēc aptuveni 24 mēnešu spraiga darba Bors bija radījis čipsus, kas pēc formas atgādināja zirga seglus (saddle-shaped). Tāpat viņš bija tiem izgudrojis savdabīgu cilindra formas kārbu, kurā gatavos veidojumus salika glīti vienu virs otra. Uzņēmumu iedvesmoja gan čipsu forma, gan kārba, bet - ne garša, un ideālo čipsu pētījumi apsīka.

Nav zināms, kad Latvijas izcelsmes ķīmiķis Aleksandrs Leons Liepa sāka strādāt “Procter & Gamble” un kāpēc tieši viņam uzticēja čipsu tālāku attīstību aptuveni 60. gadu vidū, nepilnus 10 gadus pēc Bora aktivitātēm. Liepa noteikti nebija uzņēmuma “jauniņais”, kā liecina viņa patentu saraksts. Piemēram, 1962. gadā ķīmiķis kopā ar kolēģi Lorensu Bendžaminu patentēja miltu apstrādes metodi, lai tajos samazinātu mikrobioloģisko piesārņojumu. Vēlāk tika patentēts arī attiecīgs miltu apstrādes aparāts.
Liepas izgudrotie čipsi bija gatavi 1968. gadā, un tos pirmoreiz laida tirgū Īvensvillā, Indianas štatā, ar nosaukumu “Pringles” - sensāciju viena vakara garumā. Aptuveni trīs gadu laikā to izplatīšanas tīkls aptvēra teju visas Savienotās Valstis. Liepa kā izgudrotājs patentēja gan jauno čipsu pagatavošanas metodi, gan iekārtu, ar kuru to izdarīt. Jauno čipsu panākumu atslēga bija (un joprojām ir) fakts, ka ķīmiķis tos neveidoja no plānām kartupeļu šķēlītēm, bet gan mīklas - dehidrētiem vārītiem kartupeļiem, kas sajaukti ar ūdeni. Arī mūsdienās tiek uzsvērts, ka “Pringles" nav kartupeļu čipsi to tradicionālajā izpratnē, jo kartupeļu tajos ir vien 42 procenti. To sastāvā ir kukurūzas un rīsu milti, kartupeļu pulveris u.c., un tie drīzāk uzskatāmi par sāļajiem cepumiem.

Līdz pat mūsdienām nav vienas versijas, kāpēc čipsiem dots nosaukums “Pringles". Viena no tām vēsta, ka Liepa savos patentos atsaucās uz Marka Pringla 1937. gadā iesniegto kartupeļu pārstrādes patentu un čipsus nosauca šim pirmajam izgudrotājam par godu. Pēc citas versijas “Pringles" ir ielas nosaukums - Pringle Drives, kur dzīvoja divi uzņēmuma reklāmas nodaļas darbinieki. Dažādos internēta avotos izteikts arī pieņēmums, ka ķīmiķis šo vārdu atrada Sinsinati pilsētas (te atrodas uzņēmuma ražotne) telefonu grāmatā.