Ērģelnieks dzimis 1947. gada novembrī Vācijā trimdinieku Miervalža un Margaritas (dzimusi Lūre) Lagzdiņu ģimenē. Izceļo uz Ameriku un nonāk Bronksā, Ņujorkā. Viņa pirmā klavieru skolotāja ir Rita Pētersone. Alda interese pievēršas ērģeļu spēlei. Pabeidz latviešu pamatskolu un ģimnāziju turienes latviešu nometnē, Jonkeros. Mācās Ņujorkas mūzikas un mākslas vidusskolā. 12 gadu vecumā iztur pārbaudījumus un iestājas Džūliarda (Juilliard) mūzikas skolas sagatavošanas klasē un mācās ērģeļu spēli. Šai skolā Aldis iegūst BM (Bachelor of Music) grādu 1969. gadā, bet MS (Master of Science) — 1970. gadā ērģeļu spēlē, teorijā un kora diriģēšanā. 1968. g. Denverā Amerikas ērģeļu ģildes sacensībā iegūst pirmo vietu un ir jaunākais dalībnieks sacensībā. Aldis koncertēja Bostonā, Bufalo, Dallasā, Denverā, Losandželosā, Norfolkā, Ņujorkā, Portlandē, Sanfrancisko, Toronto (Kanādā), Vašingtonā DC u. c, arī vairākkārt kopā ar citu zemju pazīstamiem ērģelniekiem: Simonu Prestonu (Anglija), Fernando Ģermāni (Vatikāns), Andrē Maršalu (Francija). Aldis Lagzdiņš ieskaņojis 4 plates: The Four Phantasies (ērģeļu mūzikas improvizācija), Latvian Traditional Songs (tdz. paša apdare klavierēm), 20 Immortal Hymns, J. S. Bacha Prelude and Fugue in E Minor un Two Chorale Preludes, Jūlija Reubkes Sonata on the 94th Psalm. Ērģelnieka Alda Lagzdiņa dzīves pavedienu pārrauj ilgstoša slimība 1995. gada 3. jūnijā Bronksā, Ņujorkā 47 gadu vecumā. Viņš darbojās par ērģelnieku un mūzikas direktoru amerikāņu draudzē Asbury United Methodist Church Takaho (Tuckahoe), Ņujorkā. Aldis Lagzdiņš pārpelnots, pelni izkaisīti, kā noteicis.

Avots: Latvju mūzika, 1995