Koklētājs un kokļu darinātājs Kārlis S t a š ko dzimis 1909. gada 28.augustā Dzērbenē, Latvijā. Vecāku rocība visai pieticīga. Labie nodomi par vijoles mācīšanos neīstenojas. Ar lielu interesi pievēršas koklēm. Ir mehāniķa māceklis. Par sakrāto ietaupījumu iegādājas mandolīnu. Zināšanas mūzikas laukā apgūst pašmācības ceļā; muzicē ansambļos, Rīgā izveido pats savu ap 40 mandolīnu orķestri, kas muzicē arī radiofonā. Par sevi viņš mēdza teikt: Esmu tikai mūžīgais mūzikas mīļotājs, amatieris, kam mūzika paver brīnumainu pasauli.
Dienišķo maizi pelna Erenpreisa divriteņu rūpnīcā, Rīgā. Bēgļu gaitās nonāk Augsburgā, Vācijā. 1949. g. izceļo uz Kanādu un apmetas Oševā (Oshawa), kas ap 50 km no Toronto. Kopš 1950.g. viņš 25 gadus brauc uz Toronto un dzied Ērikas Freimanes vadītajā Dainas korī. 1965. gada'noorganizē pirmās kokļu dienas Filadelfijā, ASV. Ar degsmi nododas kokļu darināšanai, izgatavo vairāk nekā 300 kokļu, ir nerimtīgs koklēšanas populārizētājs. Māca koklēšanu bērniem Toronto latviešu skolās, piem., Latviešu b-bas sestdienas skolā ir 35 koklētāji, 3 koklēšanas skolotājas, skolai pieder 9 kokles. Šīs skolas ansambli Auseklītis vada vairāk nekā 10 gadus. Plāno un gādā, lai katru gadu būtu kokļu dienas Kanādā vai Amerikā, ir galvenais organizētājs un padoma devējs un mācīšanas centra vadītājs. Taču 20.kokļu dienās 1985. g. maijā Otavā (Ottawa) vairs nespēj piedalīties. Kokļu mūzikas iedzīvinātāja Kārļa Staško mūža tecējums pārtrūkst 1985. g. 16. jūnijā Oševā. Viņš pārpelnots, pelnu urna apbedīta Jorkas kapsētā, Toronto.
Ģimenē: dēls Aivars, meita Brigita (prec. Gulēna), pameita Arianna (prec. Liepiņa), mazbērni: Māra, Laima, Zinta, Selga, Austra, Māris, Pēteris, Aija, kas visi tēva un vectēva iekoptā kokļu mūzikas lauka jūsmīgi kopēji.

Avots Latvju mūzika, 1995