Pauls Sukatnieks bija ne tikai Latvijā atzīts vīnogu selekcionārs, viņa radītās šķirnes ir populāras arī tālu aiz Latvijas robežām. Sukatnieks visu mūžu bija uzticīgs savām dzimtas mājām, bijis arī literāts un novadpētnieks. Pēc selekcionāra aiziešanas mūžībā viņa rūpīgi koptais dārzs pārdesmit gadus palika novārtā, bet nu atgūst savu vārdu.

Dzimis Dvietes vējdzirnavās meldera ģimenē. Precējies 36 gadu vecumā ar 19 gadus veco skolotāju Gaidu. Piedzima trīs bērni, bet tā kā vīram nekas cits neesot eksistējis, kā tikai dārzs un darbs tajā, skolotāja nav varējusi sadzīvot un dzīvot bez teātra, grāmatām utt. Izšķīrušies un pat tiesājušies par bērniem. Tā kā Pauls bijis ievērojams cilvēks, tiesa abas meitas atstāja tēvam, dēlu - mātei. Tēvs bijis tik naidīgi noskaņots, ka tā arī nekad nav atļāvis mātei satikties ar meitām vai rakstīt viņām vēstules. Meitas tikušas nostrādinātas vīnogu laukos. Pauls apprecējies otrreiz, bet mūža nogalē pirmā sieva Gaida atgriezusies pie Paula. Visu mūžu necieta ne baznīcu, ne komunismu, ne krievu valodu.

Bērni - Arnis, Mirdza un Skaidrīte Matisone, dārzkope LU Botāniskajā dārzā.

Avots: Ievas stāsti, 2018