Tekstilmāksliniece.

Elga Kivicka bija pieredzējusi un pazīstama audēja pirmskara Latvijā.  Kivicka iekārtoja un vadīja aušanas darbnīcu Rīgas Valsts Mākslas amatniecības skolā (direktors A. Dzērvītis) un bija vairāku grāmatu autore. 1938. gadā iznāca E. Kivickas kopdarbs ar Ā. Karnupu – burtnīcu sērija „Novadu tērpi”, kurā tika  aprakstīti latviešu tautas tērpi atbilstoši novadam, tērpu sastāvdaļām izmantojot paraugus no Valsts Vēsturiskā muzeja (tagad – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja) krājuma. Gan tolaik, gan vēlāk šī sērija bija ļoti populāra un tika daudz izmantota tautas tērpu darinātāju vidū Latvijā un arīdzan trimdā.

Nonākusi Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā Otrā pasaules kara beigās, Kivicka sarunāja, lai citi latviešu bēgļi viņai uzbūvē stelles, un vēlāk turpināja savas aušanas mācības pagraba darbnīcā.

Elgai Kivickai nebija ģimenes, tādēļ viņai pēc kara bija iespēja samērā agri izceļot no bēgļu nometnes. 1947. gadā Kivicka pārcēlās uz Angliju, kur strādāja par palīdzi slimnīcā.  Brīvajā laikā Kivicka turpināja savu profesionālo nodarbošanos, apmācīdama audējas daiļamatniecības kopā.