Jauns ūdens satiksmes līdzekļa projekts

No visiem tagadnes satiksmes Iīdzekļiem lēnākie ir kuģi. Kaut gan kuģu būvniecības attīstība beidzamos gadu desmitos ir gājusi milzu soļiem uz priekšu, tomēr plašākai publikai maz no visa tā zināms. Mēs esam pieraduši lasīt laikrakstos par arvien jauniem, arvien fantastiskiem pasaules rekordiem, ko sasniedz automobiļi, ātrvilcieni un lidmašīnas, ūdens satiksmes līdzekļi palikuši it kā novārtā.

Kopš tvaikoņa izgudrošanas kuģu ātrums ir pieaudzis tikai apmēram četrkārtīgi. Kuģis kustoties ūdenī, sastop milzīgu pretestību, kura nesamērīgi pieaug pie vismazākās ātruma paaugstināšanas. Pats kuģa princips, neskatoties uz visiem modernās technikas jauninājumiem, caur gadu tūkstošiem palicis viens un tas pats iegarens ar asu priekš- un pakaļgalu peldošs priekšmets, šāda vai tāda veida dzīts uz priekšu.

Bet tomēr mums nav jāaizmirst, ka ūdens-ceļš no visiem citiem ir un paliek tas lētākais, šī iemesla dēļ rīdzinieks K. Kechklana atradis veidu, kā pacelt kuģu ātrumu, nepalielinot jaudu. Pēc 6 gadu ilgiem mēģinājumiem tas arī izdevies.

Klātpieliktā uzņēmumā redzams ātrkuģa modelis un tā izgudrotājs. Kuģis sastāv no diviem torpēdveidīgiem pontoniem, kuri ir savienoti ar pludlīnijas formas virsbūvi

Dzenoša ierīce nav vis kā parasti, skrūve, bet īpatnēji veidotas spirālveidīgas lentas, kuras iet pontoniem apkārt. Viss kopā drusku atgādina bruņurupuci. Kā redzams uzņēmumā, dzenošā ierīce atrodas nevis kuģa pakaļ-, bet priekšgalā

Spirāles ne tikai dzen kuģi uz priekšu, bet arī ļoti stipri samazina pretestību, pēc šīs konstrukcijas būvētie kuģi, pie tā paša tilpuma un jaudas, varētu sasniegt 3—4 reizes lielāku ātrumu, kā līdz šim.

Ja aprēķini izrādītos pareizi, tad šāda tipa kuģis varētu attīstīt līdz 250 km. stundā. 

Ātrlruģa izgudrotājs rīdzinieks Kechklans. Viņa modelis jau izmēģināts Daugavā. Sasniegti labi rezultāti. Maza ātrkuģa resp. laiva* būve izmaksātu 2000 ls.

Bet ātrums ap 100 vai 150 km. sasniedzams jau samērā viegli, šādi kuģi no sākuma kaut vai izpriecas braucieniem vasaras laikā, kā ūdens autobusi, varētu rast pielietošanu arī pie mums Latvijā, piem., uz 
Jūrmalu. Bolderāju varētu sasniegt 10 minūtēs, Buļļumuižu — apm. 15 min. 

K. Kechklane ir bij. techniskā institūta mēchanikas nodaļas audzēknis. Pie ātrkuģa, vai pareizāki, turbanauta, viņš strādājis kopš 1930. gada. 

Rīts, Nr.287 (17.10.1936)

***

Rīdzinieks Konstantins Kechklane (skat. uzņēm.) jau kopš 1930. gada strādā pie saviem sīpiraikuģu modeļu būvēm Viņa modeļi sasnieguši labus rezultātus. Aprēķinot modeļu ātrumu, kuģis varētu sasniegt ap 250 km stundā viļņojošā ūdenī, turpretim mierīgā līdz 400 km. Kuģis sastāv no diviem to peldveidīgiem pontoniem (skat. uzņēm.), kuri savienoti ar plūdlīnijas formas virsbūvi. Dzenošā ierīce nav vis kā parasti, skrūve, bet īpatnēji veidotais spirālveidīgas lentas, kuras iet apkārt pontoniem. Viss kopā drusku atgādina bruņurupuci.

Dzenošā ierīce atrodas nevis kuģa pakaļgalā, bet priekšgalā. Spirāle ne tikai dzen kuģi uz priekšu, bet arī ļoti stipri samazina pretestību.

Pēc šīs konstrukcijas' būvētie kuģi, pie tās pašas jaudas un tilpuma, varētu sasniegt 3—4 
reizes lielāku ātrumu, kā līdz šim. Šādi kuģi derētu gan kā izpriecas, gan satiksmes vajadzībām.

Bolderāju varētu sasniegt nepilnās 10 minūtēs, Buļļumuižu apmēram 13. Šādus kuģus vatētu uzbūvēt līdz 5000 tonažu lielus. 

Pašlaik izgudrotājs nodarbināts ar jauna modeļa projektu, ar kuru cer sasniegt teorētiski 
350—400 km stundā. 
 

Magazina 1939.02.10

***

Patents

1939. g. 13. 9. 2591. Konstantins Kechklāne. Rīgā ūdens satiksmes līdzeklis

***

Tēvzeme: Latvian Newspaper, Nr.50 (10.07.1946)

Meklē Konstanīnu Kechklane

**

1926. gadā beidzis 12. Bauskas kājnieku pulka instruktoru rotu