Alfreds Berts ir dzimis 1875. gada 18. aprīlī Londonā. 1895. gadā viņš ir ieguvis milicijas (t.i. daļēja laika) virsnieka pakāpi. Divus gadus vēlāk viņš kā novērotājs piedalījies grieķu-turku kaŗā. Aktīvu dalību kaŗa darbībā viņš turpetim ir ņēmis angļu-būru kaŗā (1899-1902), tad arī iegūdams regulārās armijas virsnieka pakāpi; šai kaŗā viņš arī ticis pieminēts britu pavēlniecības oficiālā ziņojumā (dispatch). 1907. gadā Berts piedalījies Prūsijas gvardes manevros, bet 1909. gadā – Austro-Ungārijas armijas manevros Galīcijā. Pēc tam viņš darbojies kā kaŗa korespondents spāņu cīņās ar rifkabīļiem ziemeļu Marokā.

I Pasaules kaŗam sākoties, Berts ir bijis atkal angļu armijas rindās, tagad komandējot 3. gvardes dragūnu pulku. Par Arras kaujā izrādīto varonību un teicamo kaŗaspēka vadību, viņš ticis apbalvots ar D.S.O. (Distinguished Service Order) ordeni. Šo pašu apbalvojumu atkārtoti (saņemot pie tā t.s. bar) viņš ieguvis atkal 1918. gadā, šoreiz par 6. Kavalērijas brigādes vienību vadību vācu marta ofensīvas laikā.

Vēlāk šajā pašā gadā par kāda aviācijas kaprāļa glābšanu no gāzēm pildīta bumbas krātera viņš kopā ar trīs citiem saņēmis Alberta medaļu (A.M.) − pēc tam, kad pirmie divi glābēji krāterī zaudējuši samaņu, tajā nolaidies Berts, arī pats topot no gāzēm saindēts.

Pa visu I Pasaules kaŗa laiku Berta vārds ir četras reizes parādījies angļu armijas oficiālos ziņojumos, kas tiešām uzskatāms kā izcils sasniegums. Tādēļ nav arī jābrīnās, ka, kaŗam beidzoties, Berts ticis apbalvots ar britu zemākās pakāpes bruņinieka titulu − C.M.G. (Companion of the Order of St. Michael and St. George).

Pēc lielā kaŗa beigām 1919. gada februārī toreizējais brigadieris Berts tika iecelts par Sabiedroto militārās misijas priekšnieku Latvijā, bet liekas, ka tur tad valdošo polītisko un militāro apstākļu dēļ (piemēram, vācu 16. aprīļa puča) Latvijā (Liepājā) ieradās tikai jūnija beigās. Kārļa Ulmaņa valdībai 8. jūlijā atgriežoties Rīgā un pārņemot Latvijas valsts varu, tur ieradās arī ģenerālis Berts. Viņš nu palīdzēja izveidot un apgādāt Latvijas bruņotos spēkus, kā arī mēģināja paātrināt vācu kaŗaspēka (kas tad joprojām vēl atradās Kurzemē un Zemgalē) evakuāciju. Te būt jāatzīmē, ka Berts − pretēji dažiem citiem Sabiedroto polītiskiem un militāriem pārstāvjiem Baltijā − nostājās vienmēr jaunās latviešu valsts pusē.

Angļu ģenerālis sers Alfrēds Berts pēc aiziešanas pensijā izveidoja biedrību „Friends of Latvia”. Pirms II Pasaules kara viņš viesojās Latvijā.

Vairā - http://jaunagaita.net/jg221/JG221_Frickauss.htm