Dzimis Igaunijā 1810. gadā. Studējis Tērbatā.

Kādu laiku strādājis par mājskolotāju.

Vēlāk - mācītājs. Darbojies Dignājas draudzē.

Bijis "Latviešu Avīžu" līdzstrādnieks.

Sakārtojis dziesmu krājumu "Dziesmu vaiņags", kuram bijusi liela nozīme latviešu kordziedāšanas attīstībā. 1859. gadā izdota "Dziesmu vaiņags" pirmā burtnīciņa. Pieminams, ka šajā izdevumā K.J.Veiriha tulkojumā pirmo reizi latviešu valodā publicēts pazīstamais ziemassvētku korālis "Klusa nakts, svēta nakts". Pēc septiņiem gadiem tika izdota "Dziesmu vaiņaga" otrā daļa, bet pēc deviņiem gadiem - trešā daļa.

1855. gadā kopdarbībā ar  citu Augšzemes draudžu mācītāju G.G.Grīneru tiek izdota "Kristīga mājas grāmata".

Ģimene:

Pirmā sieva Vilhelmīna Johanna Eifēmija Veiriha (1818 - 1841), dzimusi Stendere (pazīstamā apgaismības laikmeta darbinieka, garīdznieka Gotharda Fridriha Stendera mazmazmeita). Pēc sievas nāves laulājies ar tās māsu Friderihu Hilariju Stenderi (1817 - 1909). Šajā laulībā dzimuši bērni: Gothards Frīdrihs Aleksandrs Samuēls (1845), Matilde Sofija Jūlija (1847), Dženija Emīlija Luīze (1849). 

Kārlis Jūlijs Veirihs miris 1863. gadā.