Kad šī gada marta sakumā Vestportas kapos guldīja latviešu žurnālistu un rakstnieku Aleksandru Liepu, šajā klusajā Konektikutas pilsētā bija ieradušies labs pussimts pavadītāju. Tur bija gan vecie draugi un kolēgas no Rīgas laikiem, gan prāvs daudzums ļaužu no amerikāņu izdevniecībām un vietējās literātu saimes, kas visi ilgus gadus bija ar viņu sastrādājušies un sadraudzējušies.
Aleksandrs Liepa piedzima pirms Dānijā, kur iemantoja interesi par skandināvu valodām un vikingu vēsturi. Jau agros skolas gados viņš sāk sacerēt zēnu dēku stāstus un ceļojumu aprakstus, ko publicē Jaunatnes Sarkanā Krusta žurnāls. Viņa karjera strauji attīstās, un trīsdesmito gadu vidū viņš jau ir Rīgas lielā laikraksta "Rīts" sekmīgākais sleju pildītājs. Iznāk viņa pirmā grāmata "Rīgas privātdetektīvi", kas rakstīta filmas scenārija formā un ir pilna atjautības un humora. Šo viņa romānu divdesmit gadus vēlāk otrreiz izdod latviešu apgāds Zviedrijā.  Piedzīvojis Baigo gadu Rīgā un frontes ziņotāja gaitas aplenktajā Kurzemes cietoksnī, Aleksandrs kapitulācijas dienā Liepājā pēdējā brīdī uzlec uz evakuācijas kuģa un nonāk Vācijā. Tur amerikāņu okupācijas zonā priekšā jau ir pusducis kolēgu no Rīgas laikiem. Par visiem kopā ir divas latviešu rakstāmmašīnas un daži simti marku. Ar to pietiek, lai Bavārijā sāktu iznākt latviešu laikraksts "Latvija". Vērojot, cik trūcīga un grūti iegūstama informācija no amerikāņu štābiem par bēgļu tālāko likteni, Liepa sāk plānot, kā šo šķērsli novērst. Dažos mēnešos viņš pārliecina visu tautību bēgļu publikāciju vadītājus, ka jādibina bēgļu izdevēju apvienība ar parstāvjiem pie IRO un armijas Štābiem. Plāns piepildās. Augsburgā iekārto izdevēju apvienības centru.  Katru mēnesi regulāri notiek preses konferences ar IRO un armijas vadību. Pārrunā visas bēgļu problēmas un kā tās novērst. Drīz sākas rosīga izceļošana uz paliekama patvēruma zemēm.
Rosmīgākā bēgļu pārvietošanā ir Luterāņu vispasaules apvienība pie galvenā IRO štāba Badkisingenā (Bad
Kissingen). Tā pieņem Aleksandru Liepu par savas preses nodaļas vadītāju un starptautiska žurnāla redaktoru. Šo darbu viņš turpina arī tad, kad pats izceļo uz ASV. Ņujorkā viņš pāris gadus ir laikraksta "Laiks" līdzstrādnieks un redaktors ārlietas, līdz piecdesmito gadu vidū pāriet par lielas amerikāņu izdevniecības "Doubleday" reliģisko grāmatu nodaļas vadītāju. Pēc vairāk neka divdesmit gadiem šajā postenī viņš izpelnī pensiju un pāriet uz pastāvīgu dzīvi Vestportā. Tur, pēc viņa paša domām, aizritēja viņa mūža patīkamākie gadi. lemēģinājis roku ar maziem akvareļiem. Aleksandrs Liepa attīsta jaunu talantu. Viņš nopietni sāk gleznot ar eļļas krāsām, apmeklē gleznošanas kursu un drīz jau piedalās Vestportas un apkārtnes mākslas izstādēs. Ar savu parasto strādību un neatlaidību viņš nodrošina panākumus arī šinī jaunajā laukā.
Diemžēl daudzi lieli audekli palika nepabeigti — tāpat kā vairākkārt iesāktās grāmatas par vikingiem.

Avots: Laiks, 28.04.1993