Mārtiņš Zaurs (Mārtiņš Roberts Zauers, 1915-1998), latviešu tēlnieks, grafiķis un mākslas kolekcionārs, piedzima Mežotnē, mežsarga mājā, bet izauga ģimenes vēlāk iegūtajā īpašumā „Stūrīši” turpat Mežotnē. Jaunībā rodoties interesei par mākslu, pēc studijām Ziedoņu dārzkopības skolā viņš devās uz Rīgu, kur mācījās Tautas augstskolas Tēlniecības nodaļā un R.Sutas zīmēšanas un glezniecības studijā.

1934. gadā Mārtiņš Zaurs uzsāka studijas Mākslas akadēmijā, un mācījās pie tēlniekiem Konstantīna Rončevska, Kārļa Zāles, Kārļa Jansona, Burkarda Dzeņa. Mākslas akadēmiju tēlnieks pabeidza 1942. gadā.

Mārtiņš Zaurs bija sabiedriski aktīvs, studiju laikā viņš iesaistījās radošu cilvēku biedrībā „Zaļā Vārna”, kur aktīvi rīkoja izstādes un arī piedalījās tajās. Mākslinieks nodibināja draudzību ar dzejnieku Aleksandru Čaku un gleznotāju Ausekli Baušķenieku, kurš gleznojis arī Mārtiņa Zaura portretu.

1944. gadā tēlnieks kļuva par Mākslinieku savienības biedru, kur no 1955. līdz 1958. gadam vadīja Tēlnieku sekciju.

Mārtiņš Zaurs rakstīja periodikā par aktualitātēm mākslas pasaulē un piedalījās grāmatas „Latviešu padomju tēlniecība” (1960) sastādīšanā.

Daudz laika Mārtiņš Zaurs veltīja savas darbnīcas pilnveidošanai „Stūrīšos”. Savā paša rokām būvētajā pilī mākslinieks labprāt uzņēma viesus, īpaši to bija iemīļojuši jaunlaulātie, kas tornītī iemūrēja savu piemiņas zīmi. Darbnīcas ēku pats mākslinieks aprakstījis kā „atmiņas par pilīm” – ceļojumos apbrīnoto un izfantazēto ainu apkopojums.

Nozīmīga ir bijusi Mārtiņa Zaura aizraušanās ar latviešu mākslinieku portretu un pašportretu kolekcionēšanu, viņš bija ieguvis vairāku desmitu autoru darbus, piemēram, A. Dumpes, V. Irbes, J. Kazāka, R. Sutas, O. Skulmes, B. Bērziņa; savu kolekciju mākslinieks labprāt izrādīja arī tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem.

Mārtiņš Zaurs ir spilgts personāžs Latvijas 20. gadsimta radošajā vidē, viņa aizrautība, labestība un mīlestība pret mākslu spēja iedvesmot arī apkārtējos. Mākslinieks atdusas savās „Stūrīšu” mājās.