Lizete Matīsa meita Lintenberga dzimusi Kundrat 1884.gada 8.augustā Daigones pagastā (tagadējā Tukuma novada Pūres pag.)

Jaunībā 1 gadu bija strādājusi pie kungiem, par ko visu mūžu bija atmiņas. Ja kara laikā mājās kas trūka, vienmēr teica ''vajag gādāt''...

Lizete bija klusas dabas, nosvērta un liela grāmatu lasītāja.

Bija precējusies ar Jāni Jāņa dēlu Lintenbergu dzimušu 1884.gada 6.janvārī Dundagas pagastā.

Abi dzīvoja Rīgā, Troņmantnieku ielā 1-11 (tagadējā Raiņa bulvārī), jo vīrs strādāja Rīgas Gāzes un Ūdensvadu saimniecībā par meistaru.

Lizetes vīra brāļa mazmeita Maija 2017.gadā atcerējās, ka  karam sākoties, ap 1941.gadu  ar māti apciemojušas radiniekus- Lizeti un viņas vīru mazā strādnieku dzīvoklītī Rīgā, Zeļļu ielā 2- 2.stāvā. Ieeja dzīvoklī bijusi caur virtuvīti. 

Lizete bijusi laba saimniece un arī dārzniece, jo Rīgā mazdārziņā, kas atradies pie Zasulauka stacijas, pratusi izaudzēt arī lielus, skaistus sīpolus. Lizetei bijušas arī lielas brūnas vistas, no kurām 1 vēlāk pat aizvedusi sev līdzi uz Dundagu.

1943.gada sākumā vīrs Jānis saslima un abi pārcēlās uz Dundagas pagasta "Knūtiņiem'', kur Lizete palīdzēja radiem saimniekot. 1943.gada 13.aprīlī vīrs nomira un tika apglabāts Vādzeres kapos.

Lizete saimniekoja Knūtiņos, kamēr zemes un ēku nacionalizācijas (konfiskācijas) rezultātā, saimniecība tika likvidēta un uz Sibīriju izsūtīto saimnieku radi pārcēlās uz drošāku dzīvi Rīgā. 

Savas vecumdienas Lizete pavadīja pie citiem radiem Dundagas pagasta Vādzeres ciema ''Strautiņos'' pie Skaidrītes un Alberta.

Mūža nogali Lizete Lintenberga, būdama neredzīga, vadīja Dundagas veco ļaužu pansionātā.

Mirusi 90 gadu vecumā 1972.gada novembrī.

Apglabāta Vādzeres kapos līdzās vīram.