Johans Gothelfs Lindners ir dzimis 1729. gada 11. septembrī Pomerānijā, Šmolcinā (tagadejā Polijas Republikā) mācītāja ģimenē. Latvijas vācbaltu sabiedrībā Lindneru uzvārds ir zināms - J.G.Lindnera jaunākie brāļi Ēregots Frīdrihs Lindners, kurš arī dzimis Šmolcinā, un Gotlobs Imanuels Lindners ir pazīstami ārsti. Viņš studē Kēnigsbergā ebreju un franču valodas, matemātiku un loģiku, kur kopš 1755.gada tēvs ir skolu padomnieks, profesors un mācītājs. 

1750. gadā J.G.Lindners kļūst par filozofijas maģistru un lasa lekcijas par franču valodu, vēsturi, filozofiju, matemātiku, runas un dzejas mākslu. 

No 1755. gada 21. marta līdz 1765.gada 25. martam viņš ir Rīgas Domskolas rektors.

1765. gadā J.G.Lindneru uzaicina par dzejas mākslas profesoru Kēnigsbergas universitātē.

1773. gadā viņš kļūst par teoloģijas doktoru.

No 1775. gada viņš ir baznīcas un skolu padomnieks, kā arī mācītājs Lobenihtā.

J.G.Lindners mirst 1776. gadā Kēnigsbergā.

Atsevišķos izdevumos sastopama vārda forma "Gothilf", nevis "Gothelf". Tā lietota viņa dzīves laikā publicētajos darbos. 

Garlībs Merķelis teikā "Vanems Imanta" izmantojis motīvus no J.G.Lindnera skolas drāmas "Alberts vai Rīgas dibināšana", ko uzveda Rīgas Domskolā 1750. gada 27. novembrī. Tieši J.G.Lindners ir skolas drāmas kā teātra žanra popularizētājs Rīgā. J.G.Lindnera interesi par vēsturi ietekmējusi viņa iesaistīšanās tā saucamajā J.Bērensa pulciņā. J.Bērenss, ievērojams Rīgas rātskungu dzimtas pārstāvis, pulcināja savā mājā baltvācu inteliģentus, kas uzturējās Rīgā. Drāmā "Alberts..." J.G.Lindners cenšas parādīt, kāpēc Albertam Rīgas vietā jāuzceļ nocietināta pilsēta, un Alberts lēmumu pamato ne tikai ar nepieciešamību nosargāt krustnešu pozīcijas cīņās pret apkārtnes tautām, bet arī kā pateicību Dievam par atbalstu cīņā pret lībjiem un kā Dieva gribu.

Avots: Ieva Kalniņa "Variācijas par latviešu drāmas vēsturi: teksts un konteksts", R, Mansards, 2012.

           Wikipedia (vācu val.) - Johann Gotthelf Lindner