Muižas strādnieks, kurš aiz arkla staigādams, pats bija iemācījies lasīt, bet, vagas galā zirgus pūtinādams, uz arkla uzlikto rakstīto tēvreizi viņš bija mēģinājis tāpat pārrakstīt. Muižkungs ievēroja zinātkāro jaunekli, palīdzēja viņam tikt pie grāmatām un iemācīja vācu valodu. Laikam ritot, Fricis Mihelsons sāka strādāt Skrīveros par pastnieku. Tai laikā satiksme ar Rīgu bija tikai ar pasta zirgiem, tāpēc, kopā ar pastu, viņš vadāja dažādus kungus. Vienreiz kāds no kungiem piedāvāja Fricim pāriet darbā par priekšstrādnieku uz dzelzceļa, viņš piekrita. Krietni strādādams un mācīdamies, Fricis kļuva par ceļa meistaru. Kur vien bija darbs viņš visur pielika savu roku, un nevairījās ne no viena sabiedriskā pasākuma pagastā.