Pagājušo piektdien Bērtuļa kapos guldīja vienu no mūsu pirmām pedagoģēm - ķonieti Zelmu Grīnbergs, dzim. Miķelsons. Grīnbergas dzimtene ir Ķoņu pagasta Rostēs. 1909.gadā tā spīdoši kā viena no pirmām beigusi Valkas sieviešu ģimnāziju, pēc kam nepārtraukti darbojusies skolu druvā. Pēc mēneša nelaiķe varētu atskatīties uz savu 15 gadus garo darba posmu.

Izvadīšanas ceremoniju vadīja Gaujienas mācītājs Janelsītis.

Brālis - Jānis Miķelsons, māsa Emma Miķelsone (vēlāk arī Grīnberga).

Avots: Pēdējā brīdī, 19.09.1929

Savā autobiogrāfijā, kas rakstīta divdesmitajos gados un sīkāk dokumentē dzīves gaitu bērnības un agrīnās jaunības posmā, dzejnieks Jānis Ziemeļnieks (1897-1930) piezīmē, ka no Strenču ministrijas skolas pedagogiem «labā atmiņā palikusi Z. Miķelsona jaunkundze (vēlāk - Grīnberga kundze)». Zelmas Miķelsones tēlam plaša vieta atvēlēta arī Jāņa Plauža biogrāfiskajā romānā Jānis Ziemeļnieks (1936), - viņu attiecību raksturojums te sākas ar akcentu, ka «pret šo skolotāju jau ar pašām pirmajām dienām Jānis juta apbrīnojamu un dīvainu maigumu, kuram baidījās rast tuvāku apzīmējumu». Romāna nodaļa "Uz Burtnieku ezera" vēstī par viņu pēdējo tikšanos: Jānis Ziemeļnieks saņem savas, nu jau bijušās, skolotājas vēstuli ar aicinājumu apciemot viņu radu mājās pie Burtnieku ezera, un tā 1914. gada 15. jūlijā viņi bauda romantiskus dvēseliskas saskaņas mirkļus, kas beidzas ar skūpstu un pēc gadiem atbalsojas Jāņa Ziemeļnieka dzejolī Uz Burtnieku ezera. Tad «Zelma Miķelsone viņa apvāršņiem nozuda. Aizklīda svešumā. Vēlāk apprecējās, bija Grīnberga kundze un pēc dažiem gadiem nomira.» Lakoniski ieskicētais Zelmas Miķelsones tālākā mūža pārskrējiens rosina domāt, ka rakstnieka rīcībā vienkārši bijis pārāk skops un aptuvens faktoloģiskais materiāls: tāda (kas arī, domājams, ir tikai autora iztēles radīta) nav viņu pēdējā satikšanās, skolotāja vēl tik drīz nepagaist no Jāņa Ziemeļnieka apvāršņiem, un viņu abu traģiski pāragro dzīves aprāvumu šķir tikai nedaudz vairāk nekā gada robeža...

Z. Miķelsone dzimusi 1889. gadā Ķoņu pagastā - pēc Valkas sieviešu ģimnāzijas kursa beigšanas 1911. gada rudenī viņa uzņemas Apes pasta priekšnieka Pētersona privātās elementārskolas vadību, 1913. gadā pāriet darbā uz Strenču ministrijas skolu, kur divas ziemas viņas audzēkņu vidū ir ari Jānis Ziemeļnieks. Par Grīnberga kundzi Z. Miķelsone kļūst 1915. gada maijā. Vīrs Rūdolfs Grīnbergs dzimis 1888. gadā Mālupes pagastā, beidzis Valmieras skolotāju semināru (1909), neilgu laiku laiku strādājis Ķoņu pamatskolā (1911), pēc tam pārcēlies uz Strenčiem. Burtiski dažas dienas pēc dēla Andreja (vēlāk pazīstams biologs, zinātņu doktors) piedzimšanas 1916. gadā ģimenei sākas bēgļu gaitas - vispirms uz Jurjevu (Tartu), tad - tālāk uz Krieviju. Zelma ar Andreju un Oļģertu (dzim. 1918. gadā, tagad dzīvo Anglijā) dzimtenē atgriežas 1918. gadā, Rūdolfs -1921. gadā. Andrejs Grīnbergs vēl atminas, ka, viesojoties pie tuviniekiem Strenčos, Jānis Ziemeļnieks tolaik parasti ticies arī ar viņa māti, ka viņi visi nereti devušies kopīgās pastaigās. 1921. gadā pārmaiņas skar vienu no vecākajām latviešu skolām Vidzemē - Umalnieku draudzes skolu. Gaujienas un Zvārtavas pagasti atsakās no skolas uzturēšanas, un to savā pārziņā pārņem Gaujienas baznīcas padome, pati arī izraugoties mācību iestādes pārzini un skolotājus. (1924. gadā Umalnieku pagasta skolu pievieno draudzes skolai un sāk saukt par Gaujienas pagasta Umalnieku 6 klašu pamatskolu.) Par skolas pārzini un baznīcas ērģelnieku tiek ievēlēts R. Grīnbergs, un 1922. gadā Grīnbergi pārceļas uz Gaujienu. R. Grīnbergs ir arī pagasta kora diriģents un viens no Vispārējo dziesmu svētku diriģentiem. Ciešāka sadarbība te izveidojas ar mācītāju un Gaujienas ģimnāzijas skolotāju Ati Jaunzemi, rakstnieka Apsīšu Jēkaba dēlu, kurš vēlāk krīt par upuri baigā gada represijām. Vairākkārt R. Grīnberga muzikālo aizrautību atmiņu grāmatā Skaistais ģimnāzijas laiks (1975, ASV) pieminējis trimdas literāts Jānis Zariņš. Viņš Grīnberga Umalnieku skolā nostrādā visus atlikušos dzīves gadus. Uz šejieni arī ceļo Jāņa Ziemeļnieka pirmā dzejoļu krājuma Nezināmai (1923) eksemplārs ar ierakstu: «Labai, neaizmirstamai skolotājai Zelmai Grinberg gaišā atmiņā. Rīgā, 5.VIII 23. J. Ziemeļnieks.» Grāmatai pievienota atsevišķa vēstule, un tā sagadījies, ka savulaik Misiņa bibliotēkā Kārlim Eglem nodotais sūtījums faktiski iegūlis ne tam atbilstošajā fondā, tāpēc arī vēstule līdz šim palikusi ārpus Jāņa Ziemeļnieka biogrāfu uzmanības loka un tiek publicēta pirmo reizi: «Skolotāja! Tā kā Jūs pag. vasar nodevāt vai vislabāko kritiku par manām dzejām, tad nosūtu Jums savu grāmatu, kuru sijāju un kārtoju pēc Jūsu aizrādījumiem. Drīz jau man būs otrs krājums. Tad to es Jums aizsūtīšu. Protams, ja nebūšu nomiris. Bieži slimoju un esmu tā pieradis pie opiuma, ka vairs netieku vaļā. Bet nav jau arī vērts! Es būtu ļoti laimīgs, ja būtu iespējams vēl dzīvi sākt no tiem laikiem, kad gāju pie Jums Strenču skolā. Tad nu gan es zinātu, kā dzīvot. Atrakstāt, kā Jums labi iet. Mana adr. Romanova ielā 29, dz. 28, Rīgā. Ar sveicienu - Kraukļu Jānis.» Vai šai vēstulei sekojusi arī atbilde, nav zināms...

Grīnbergu veikums pieminams vēl kādā pedagoģiskās darbības jomā. 1927. gada nogalē nāk klajā neliela ābece ar nosaukumu Uguntiņa - tās tekstu sastādījusi Z. Grīnberga, glītraksta paraugus devis R. Grīnbergs, viens no zīmējumu autoriem - pazīstamais mākslinieks Eduards Brencēns. Ābeci izdevis Zelmas brālis Jānis Miķelsons Rūjienā, un, kaut arī speciālistu aprindās tā saņem vienu otru kritisku aizrādījumu, 1933. gadā tā piedzīvo atkārtotu izdevumu. 1926. gadā ģimenes pulkam pievienojas dēls Zelmars (vārds izvēlēts par godu krusttēvam - populārajam pedagogam, mācību grāmatu autoram Zelmaram Lancmanim), bet 1929. gadā - meita Zelma... 1929. gada 14. septembri laikrakstā Ziemeļlatvija nekrologs vēstī, ka skolotāja Zelma Grīnberga, dzim. Miķelsone, mirusi š.g. 9. septembrī plkst. 7 no rīta Valkas slimnīcā pēc dzemdībām no asins saindēšanās un tika paglabāta Rūjienas Bērtuļa kapos. Rūpēs par četriem bērniem R. Grīnbergam lielākais palīgs ir aizgājējas māsa Emma, kura 1935. gadā oficiāli kļūst par viņa dzīvesbiedri. Kopš 1936. gada R. Grīnbergs strādā par Ērģemes pamatskolas pārzini, līdz tuberkulozes dēļ spiests darbu atstāt. Miris 1947. gadā, apbedīts Valkas kapos. Zelma Grīnberga (meita), diplomēta ģeogrāfe, jau ilgus gadus atradusi iemīļotu darbu Jāņa Akuratera muzejā. Viņai un Andrejam Grīnbergam šo rindu autors ir pateicīgs par atsaucību un atļauju ielūkoties tuvinieku likteņos.

Avots: Literatūra. Māksla. Mēs, 12.03.1998