Fotogrāfs, namīpašnieks Dubultos.

1921. gada vasarā T. Lindbergs iestājies darbā Majoros pie fotogrāfa Kronberga. Tajā gadā par nopelnīto naudu nopircis pats savu kameru (18X24 cm), jo bijis nodoms strādāt patstāvīgi. Vēl strādājot pie Kronberga, ar māsas palīdzību viņš atvēris savu bodīti, tēva pārtaisītajā verandā ierīkojot fotopaviljonu. Bet jau 1923. gadā mājas otrajā stāvā tika izbūvēts moderns paviljons, un Tālivaldis Lindbergs pamazām kļuva pazīstams fotogrāfs Dubultos un tālākā apkārtnē. Savā dienasgrāmatā viņš raksta: «Varu teikt, ka vasarās mani galvenie klienti bija vienkārši ļaudis un bērni. Mākslas uzņēmumus netiku taisījis, galvenais - svaru liku uz negatīvu retušu ... Ļoti jauki uzņēmumi man iznāca brīvā dabā starp priedēm.»
1927. gadā daudz strādājis pie fotogrāfijām pasēm, tad arī visvairāk nopelnījis, bet pēc tam katru gadu ienākumi samazinājušies, jo arī konkurenti vairojušies kā sēnes pēc lietus. Fotogrāfa ikdiena mijās ar kāzu, kristību, iesvētāmo, sabiedriskās dzīves, skolu izlaidumu fotografēšanu līdz 1948.gadam, kad meistars darbnīcu slēdza uz visiem laikiem. Sava mūža lielāko daļu viņš bija atdevis fotogrāfijai un jūrmalniekiem, tikai nevaram vien uzminēt, kas T. Lindbergu piesaistīja un radīja interesi par fotogrāfa arodu. Varbūt Slokas fotogrāfs E. Rozentāls, pie kura jauneklis 1909.gadā fotografējies. Savā dienasgrāmatā viņš min arī mūža laimīgākās dienas. Viena no tām bijusi vēl pirms pirmā pasaules kara, kad kopā ar māsu Rutu atpūtušies Tukumā un klejojuši pa apkārtni un fotografējuši. Tātad ar fotogrāfijas noslēpumainību viņš iepazinies agri, ap to laiku viņš varētu būt mācījies arī pie izcilā latviešu fotogrāfa Jāņa Rieksta Rīgā, Aleksandra ielā 17. " (Jūrmala, 07.04.1988)