Rietumvācijā 4. oktobrī mirusi un 10. oktobrī pēdējā gaitā izvadīta rakstniece Anita Daugule.
Viņa dzimusi 1908. gada 8. maijā Rīgā. Tālākās dzīves gaitās aizgājējas interešu dažādība tai likusi tiekties, kā vairākos praktiskās dzīves, tā arī mākslas novados. Šajā sakarā pirmām kārtām to saista teātra skatuve un viņa mācas Zeltmata drāmas kursos. Tāpat sāk pievērsties citai jomai — rakstītajam vārdam, pievienojoties tai jaunajai literātu saimei, kas dzimtenes pēdējos brīvības gados sāka publicēties periodikā, uzrādot neapšaubāmas talantu iezīmes. Bēgļu gaitās viņa nonāk Rietumvācijas dienvidos. Trimdā tad nu arī atplaukst un izveidojas viņas talants. Viņa saraksta divus romānus "Sadedzinātie tilti"(l96l) un "Tantals" (1970.), kā arī stāstu krājumu "Viļņu dziesma" (1979.). Būdama savos darbos īpatnību meklētajā, ne reti tie ir kā viegli uzskicētas gleznas, kurās tēloti cilvēki dažādos apstākļos, kasnes tiem uzlikto dzīves nastu, apdzijušas vai nesadziedināmas rētas un kaites. Piedalījusies un lasījusi savus sacerējumus daudzos raktnieku rītos un saietos, būdama arī LPB Rietumvācijā biedre.
Visam tam vēl nāk klāt Anitas Daugules ilgie darba gadi laikraksta "Latvija" redakcijā, kad avīzi vadīja viņas vīrs, arī rakstnieks Oskars Kalējs. Kādu piepūli tas prasa, zina retais. Tālab tā ir kāda nešķirama da|a no viņas dzīves un mūža.

AVOTS: Laiks, 1985