Mārtiņš Kēže ir pirmais kora vadonis ar izglītību mūzikā un labām organizatora dāvanām, kādēļ viņam arī izdevās Rīgas draudzes kori padarīt par ievērojamu spēku draudzes misiones darbā. M. Kēže dz. 6. martā 1850.g. Užavā, kā ticīgu vecāku dēls. Viņa tēvs Andrejs bija viens no pirmajiem latviešu baptistiem un tika kristīts Mēmelē. Dēls Mārtiņš bija no dabas ļoti apdāvināts un sevišķi mūzikāls. Jau tēva mājās kā mazs zēns lopus ganīdams viņš uz paštaisītas stabules it veikli pratis spēlēt hernhūtiešu dziesmu meldijas, ko tolaik lietoja arī baptistu draudzēs. Skolu apmeklējis Ventspilī, pēc tam mācījies mūrnieka amatu un 17 gadu vecumā 1868. gadā atceļojis uz Rīgu. Viņa ikdienišķā nodarbošanās bija mūrnieka darbs pie būvēm, bet viņa sirds bija vienmēr aizņemta ar dziesmām un mūziku.  Viņa ievērojamākie skolotāji tanī laikā bija retie garīgās mūzikas priekšnesumi, ko kādreiz izdevās noklausīties vācu luterāņu baznīcās, hernhūtiešu dziesmas viņu saiešanās un dziesmu grāmatas ar notīm vācu valodā. Tiešu ierosinājumu uz kora dibināšanu mazajā Rīgas baptistu draudzītē, kura bija nodibinājusies 1867.gadā, Kēže dabūjis no brāļu draudzes dziesmām viņu saiešanās, ko Kēže labprāt apmeklējis. Sācis domāt, vai nevarētu arī baptistu draudzē ko darīt dziedāšanas lietā.   Avots: hirss.lv