Latvijas Rakstnieku savienība ar skumjām paziņo, ka 2017. gada 24. jūnijā, Jāņu dienā, mūžības ceļos aizgājis latviešu prozaiķis un kinodramaturgs Antons Stankevičs. 

Antons Stankevičs dzimis Rēzeknē, beidzis Rīgas teātra institūta aktieru fakultāti. Savulaik strādājis Liepājas teātrī, laikraksta Literatūra un Māksla un žurnāla Karogs redakcijās, bijis žurnāla Daugava pirmais galvenais redaktors.

Viņa literārajā mantojumā biogrāfiski romāni par latviešu kultūras dižgariem:

• Pēc pirmajiem cīruļiem (1962, par Jani Rozentālu),
• No Braku kalna (1973, par Rūdolfu Blaumani),
• Dvēseles atbalss (1978, par Emīlu Dārziņu),
• Zem Neretas debesīm (1988, par Jāni Jaunsudrabiņu),
• biogrāfiskā apcere Reiz dzīvoja Edvards Vulfs (1993).

Tāpat Antona Stankeviča paveikto darbu sarakstā ir virkne stāstu krājumu, garstāsti, neiztrūkstoša mīlestība pret dzimto Latgali un latgaliešu valodu (bijis līdzautors latgaliešu rakstu valodai veltītajai grāmatai Golvonais vaicōjums (2002).

Kā scenārists Antons Stankevičs savu ieguldījumu devis arī Rīgas kinostudijas filmu tapšanā. Viņš sarakstījis scenāriju spēlfilmām Noktirne (1966) un Purva bridējs (1966, kopā ar J. Sīli), bijis literārais un vēstures konsultants Aloiza Brenča pēdējai spēlfilmai Anna (1994)

No 1964. līdz 2011. gadam Antons Stankevičs bija Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku līdzjūtību Antona Stankeviča tuviniekiem un talanta cienītājiem.

A. Jundze

Pirmā publikācija - stāsts «Svētdienas uzvalks» laikr. «Padomju Jaunatne» I956.8.III. 

• Izd. stāstu krāj. «Mani agrie rīti» (1964), 
• «Laimes jumti» (1972), 
• «Dzeltenais namiņš» (1981), 
• «Esplanāde» (1998), 
• «Mes ticējom dzeivei...» (2001), 

Garie stāsti

• «Koncerts mežragam» (1967), 
• «Līdz trešajam zvanam» (1972), 
• «Lauma» (1985). 

Garajos stāstos

• «Baltais jātnieks» un 
• «Vienas sādžas ļaudis» (abi 1970),
• Rom. «Šuvējiņa» (1976), 
• izlasē «Ingravas stāsti» (1990)

spilgts Latgales kolorīts. 

Sar. bērnības atmiņas

• «Roberta stāsti» (1970) un 
• «Puikas neraud» (1982). 

Sar. scenāriju dok. f. par glezniecību

• «Dailes avoti» (1964),
• TV filmai «Tautas rakstnieks Andrejs Upīts (1973),

mākslas filmām

• «Noktirne» (1966, pēc Ž. Grīvas noveles), 
• «Purva bridējs» (1966, kopā ar J. Sīli, pēc R. Blaumaņa darbiem).

Literārais un vēst. konsultants rež. A. Brenča f. «Anna» (1994).
Izd. izlases: «Nātnās drānas» (1978), 
«Savādas vasaras, savādas ziemas», «Stygys aizputynoj» (abas 2003), 
Atmiņu un pārdomu krāj. «Izprast dzīvi» (1988).