Valdis Kupris dzimis 1940. gada 6. janvārī Ilūkstes apriņķa Asares pagastā galdnieka ģimenē. 
   Kad ģimene (vecāki, vecākais brālis Imants, viņš un tēva māte) devās bēgļu gaitās, viņam bija tikai četri gadi. Vācijā piedzima māsa Ilze. Mācīties Valdis sāka Manheimas bēgļu nometnē, bet nekādas gaišās atmiņas no pirmajiem skolas gadiem viņam nav saglabājušās. Valdim bija desmit gadu, kad ģimene pārcēlās uz ASV. Viņš mācījās Bostonas Universitātē, kur ieguva bakalaura grādu tēlotājmākslā, iestājās Losandželosas mākslas skolā, atgriezās Bostonas Universitātē, kur ieguva maģistra grādu tēlotājmākslā, 39 gadus bija gleznošanas pasniedzējs, 25 no tiem Ņujorkas Tehnoloģijas institūta (NYIT) Tēlotājmākslas fakultātē, no 1988. gada – profesors. 
   Latviešu svētdienas skolā Valdis nebija mācījies un tautiešu sabiedriskajās aktivitātēs pārāk čakli nepiedalījās. Tad 1978. gadā viņš nonāca latviešu Dziesmu svētkos Bostonā. Valdis atcerējās: „Kad visi sāka dziedāt „Dievs, svētī Latviju!“, ar mani kaut kas notika. Kā pēkšņa atmoda, tāds negaidīts lepnums. Kāda skaista tauta! Kāda fantastiska bagātība mums ir! Tas deva spēku, jaunu virzienu manai dzīvei.” 
   V. Kupris jau 1981. gadā uzdrošinājās atbraukt uz dzimteni, 1982. gadā slepeni bija arī Asarē. Kopš pirmās ciemošanās reizes viņš sāka domāt par to, kā varētu palīdzēt. Iepazinies ar rakstnieci Marinu Kosteņecku, viņš Amerikā sāka vākt līdzekļus un organizēt humāno palīdzību bērnunamiem. Īpaša sadarbība daudzu gadu garumā Valdim izveidojās ar Imantas bērnunama darbiniekiem un bērniem, kuriem viņš gādāja divriteņus, makšķeres, veļas mazgājamās mašīnas un citas mantas, mācīja zīmēt un riteņus labot, fotografēt un priecāties par dzīvi. Vairākus gadus viņš mācīja zīmēšanu bērniem un pieaugušajiem "3x3"vasaras nometnēs Raunā, Rucavā, Neretā u.c. Pēc otrā brauciena uz Latviju, mākslinieks kopā ar domubiedriem nodibināja un bija vadītājs Latvijas atdzimšanas biedrībai "Latvian Renaissance Association", kas sniegtu palīdzību ar asinsvēzi slimajiem bērniem Latvijā. Ar Valda rūpēm vairāki bērni nokļuva ASV slimnīcās.

  Kupris bija pirmais Amerikas latvietis, kas 1985. gadā uz dzimteni atveda savus darbus un rādīja tos plašai publikai. Izstāde notika Rīgā, Pareizticīgo katedrāles zālē. Latvijā viņam bija vairākas izstādes, viena no tām 2002. gadā Jēkabpilī, Krustpils pilī. Gleznas, zīmējumi, fotogrāfijas ar filozofisku ievirzi. Vienai no izstādēm dots nosaukums „Ar eņģeļa acīm“. Arī bērniem un labiem draugiem viņš dāvināja paša veidotus eņģelīšus, mazas, mīļas ģipsī atlietas figūriņas. Valda darbu izstādes ir bijušas arī Asarē. 

   Dzīve Valdim bija sadalīta starp Latviju un Ameriku – četri mēneši te, astoņi tur. Atmodas laikā viņš aktīvi piedalījās Baltijas ceļā un citos pasākumos, vasarās daudz strādāja Latvijā, viesojās te arī ap Ziemassvētkiem, tikās ar radošajiem ļaudīm. 1990-to gadu sākumā atguva īpašumā tēva mājas „Gravas” un zemi. Asares luterāņu draudzei viņš nodeva mātes ziedojumu. Pateicoties tam, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un pašvaldības līdzekļiem, 2002. gadā tika restaurētas divas E. Todes darbnīcā Rīgā 1909. gadā gatavotās vitrāžas.     Kupru ģimenē ir trīs meitas - Evija, Maija (mūziķe un komponiste) un Āra. V. Kupris miris 2004. gada 13. maijā Ņujorkā. Pēc viņa vēlēšanās puse pīšļu palika ASV, Vilimantikā, kur viņš aizvadīja dzīves lielāko daļu, bet otra – Asares pagasta Emsiņu kapos, kur uzstādīts Induļa Rankas veidotais piemineklis ar eņģeli un lakonisko uzrakstu „Valdis”.  

Vecāki Vilma un Voldemārs Kupri dzimuši 1911.gadā. Māsa - Ilze, brāļi - Imants (1938-2007), Juris un Pauls. Meitas - Avia, Maija un Aara.

Avoti: virtuālā enciklopēdija "Aknīstes novads laiku lokos", periodika.lv