Mārtiņš Bērziņš

Добавить Фото!
Дата рождения:
07.02.1865
Дата смерти:

Дней с рождения:
58162
Годы с рождения:
159
Категории:
2 Военный, 9 Полковник, Участник Первой мировой войны
Национальность:
 латыш
Кладбище:
Указать кладбище

Pulkvedis, viens no piedzīvojušākiem mūsu vecākiem virsniekiem, dzimis 1865. gadā 7. februārī, Valmieras apr., Puiķeles pagastā, Teteros.

Apmeklējis Rīgas pilsētas reālskolu, pēc kūpas beigšanas uzsācis savas karavīra gaitas.
1884. gada 24. septembrī brīvprātīgi iestājies kapa dienestā, beidzis Varšavas junkuru skolu un 1888. gadā 19. janvārī izvests par leitnantu.

Bij. krievu armijā ieņēmis daudzus atbildīgus amatus, jau pirms pasaules kara bijis pulka komandiers. Piedalījies krievu-japāņu kapā, pulkveža pakāpē paaugstināts 1910. gada 6. decembrī. — Pasaules karā aizgājis paša sakumā, bet jau 1914. gada 50. augustā smagi
ievainots un kritis vācu gūstā.

Gūstā gpūtības nācies izbaudīt līdz pat kara beigām un tikai 1918. gada jūlijā evakuēts uz Ķijevu, no kurienes nokļuvis Kaukāzā un iestājies Azerbaidžanas demokr. republikas armijas 5. Baku pulkā, kur B. iecēla par pulka komandiera palīgu,

1919. gada jūlija no Pērsijas Šacha valdības uzaicināts par instruktoru Persijas Šacha divizijā, kupu amatu pieņēmis un atradies Persijas armijā līdz 1921. gadam, kad šo kapaspēku
pārņēma angļi.

1922. gadā B. caur Mesopotamiju, Indiju, Konstantinopoli, Bulgāriju, Rumāniju un Poliju atgriezās
dzimtenē, kur 1922. gada novembrī viņu iecēla par Liepājas kara apriņķa priekšnieku, kādu amatu B. izpildīja līdz aizmus vienmēr veicis priekšzīmīgi un kā vecākais garnizona virsnieks, garnizona priekšnieka prombūtnes laikā sekmīgi izpildījis ta pienākumus.

B. apbalvots ar visiem krievu ordeņiem no Staņislava 3. šķiras līdz Vladimira 3. šķirai
un zelta zobenu (Jura zobens), pie kam Vladimirs ar lenti un šķēpiem.

Нет привязок к месту

    loading...

        Взаимоотношения не установлены

        10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā

        Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti. Krievijas karā pret Japānu boka iesaistīti arī vairāki tūkstoši tobrīd Krievijas Impērijas okupētās Latvijas iedzīvotāji tsk latvieši.

        Добавь комментарии

        02.01.1905 | Krievu - japāņu karš: Beidzas krievu bāzes Portarturas blokāde

        30.7.1904 – 2.1.1905

        Добавь комментарии

        27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja

        Добавь комментарии

        Бирки