Veco |aužu mītnē Dienvidfrancijā mirusi nelaiķa prāvesta E. Berga vecākā māsa Līvija Meņģele, kas neatkarīgajā Latvijā bija rosīga sabiedriskā darbiniece, ilgus gadus vadīja Sieviešu palīdzības korpusu un rūpējās par bāru bērniem.

Viņas sabiedriskās darbības pirmsākumi saskatāmi 1899. gadā Rīgas latviešu labdarības biedrībā, kur 1908. g. ievēlēta par priekšnieci. Ir pazīstamā un savā laikā tik rosīgā Kr Berga meita, precējusies ar Dr. Meņģeli. Biedrība uzturēja 4-kl. meiteņu skolu ar pansionātu, tāpat bērnu un nespējnieku patversmi, virtuvi un ambulanci. Jaunā priekšniece biedrības darba lauku vēl paplašina ar šūšanas, rokdarbu, mākslas amatniecības un vakara kursiem mātēm. Kopš 1923. g. Asaros pastāv bērnu vasaras kolonija, bet 1926. g. Ropažos atvērta otra šāda kolonija. Līdzekļi gandrīz arvien savākti labdarības ceļā. Kara laikā biedrība daudz darījusi tēvijas sargu un ievainoto labā. Visu laiku Dr. Menģeļa kundze atradusies biedrības priekšgalā. Bez tam viņa darbojusies: Jāņa draudzes dāmu komiteja, Latv. palīdz.kom. 1914. g., Amerikas palīdz. kom., no 1919.—1921. g. pārzinājusi 75.000 bērnu ēdināšanu. 1916. g. apbalvota ar Krievijas Sarkanā Krusta goda zīmi un 1928. g. ar Triju zvaigžņu ordeni. Biedrībā ievēlēta par godabiedrenl. Dzimusi 1877. g. 22. martā, apmeklējusi Menšena augstāko meiteņu skolu, mācījusies zīmēšanu un mūziku.

Avots: Austrālijas latvietis, 17.06.1966

            Zeltene, 01.09.1934

Emigrantu prese 1966.gadā raksta arī sekojošo: "J. Rozentāla gleznotais Līvijas Meņģeles portrets tagad atrodams J. Ribaka kolekcijā. — tā ziņo Rīgas žurnāls Literatūra un Māksla, ievietojot šīs gleznas krāsainu reprodukciju. Nav zināms, kas tas tāds par J. Ribaku. Jādomā, ka viņš ir kāds okupantu varas vīrs, kas minēto gleznu nolaupījis, kaut tās vieta būtu muzejā.
Kad nesen Francijā nomirušajai sabiedriskajai darbiniecei Līvijai Meņģelei 1944. gadā nācās atstāt dzimteni, tad J. Rozentāla gleznotais tās portrets palika viņas Rīgas dzīvoklī, no kurienes tad nu J.Ribaks mākslas darbu laikam pievāca."