Profesors V. Rušēvics miris š. g 15. janvārī Kalamazū, Mičiganā. Dzimis 1907. g. 25. augustā Smoļenskā, Krievijā. Tur arī 11 gadu vecumā iesācis mūzikas studijas. Latvijā kopā ar vecākiem atgriezies 1924. gada novembrī. 1923. g. iestājas Latvijas Valsts konservatorijā, prof. A. Meca vijoles klasē, ko beidza 1931. gadā. Ir konservatorijas korporācijas Līgusoņi filistrs. 1935.-36. g. būdams Kultūras fonda stipendiāts, papildinājās Parīzē pie prof. I. Galamiana. No 1933.-1943.g. profesora Vītola trio dalībnieks (Rušēvics, Ķepītis, Teihmanis — visi Latvijas konservatorijas laureāti). No 1928.-1943. g. V. Rušēvics ir Latvijas Valsts radiofona simfoniskā orķestra dalībnieks, sākumā otrās vijoles koncertmeistars, bet pēdējos gados pirmais koncertmeistars un solists. 1937. g. V. Rušēvics apbalvots ar Atzinības raksta 4. šķiras ordeni. No 1940.—1944. g. Latvijas Konservatorijas stīgu kvarteta, vēlāk Latvijas stīgu kvarteta vijolnieks (Rušēvics, Norītis, Vīnerts, Ozoliņš). Vācijā atjaunojās Rīgā dibinātais stīgu kvartets. Tas arī reprezentējās kā latviešu stīgu kvartets, cik iespējams, ar latviešu komponistu darbiem. Kādu laiku kvartetā spēlēja arī čellists Atis Teihmanis.
V. Rušēvics Latvijā bija pazīstams arī kā izcils mūzikas pedagogs, sākumā Rīgas Tautas konservatorijā, vēlāk Latvijas Valsts konservatorijā, kur bija docents.
Prof. V. Rušēvics 1950. g. aprīli kopā ar kundzi Austru un dēliem Ivaru un Māri ieradās ASV - Kalamazū.
Kopš tā paša gada 1. septembra viņš ir mācībspēks Kalamazū Koledžā, vijoles klasē, bet ar 1955. g. blakus mūzikai māca arī krievu valodu. Kopš 1950. g. koncertmeistars Kalamazū simfoniskajā orķestrī. 1956. g. noorganizēja, vadīja koledžas orķestri. Sniedzis solo koncertus Kalamazū. Grandrapidos, Čikāgā, Milvokos, Indianapolē, Mineapolē, Klivlandē, Toronto, Hamiltonā u.c.
Pedagoga darbs nebija atrāvis izcilomākslinieku koncertu estrādei, gan latviešu kolonijās, gan amerikāņu mūzikas sabiedrībā. Godam tikusi reprezentēta arī latviešu mūzika, daudzinot Latvijas vārdu šinī kontinentā. Un kur tad vēl "mazie koncertiņi" baznīcas svētku kuplināšanai, kā arī draugiem — uzspēlējot vai nu bērnu kāzās vai arī nozīmīgākās svinībās.
Voldemārs Rušēvics varēja arī ērti "nolaisties" no saviem mākslinieka augstumiem un nemanīts ieiet ikdienas dzīvē un sabiedrībā. Viņš bija pirmais iniciators un dibinātājs Latviešu mednieku un makšķernieku biedrībai Kalamazū (bijis arī tās priekšnieks). Vienmēr viņš bija vienkāršs, sirsnīgs un izpalīdzīgs, un ar "plinti" un makšķeri rīkojās tikpat meistarīgi kā ar vijoles lociņu.  Prof. V. Rušēvics bija konkordijas "Valdemarija" goda filistrs.

Avots: Laiks, 04.03.1995