Komunistu, čekistu noslepkavota Jēkabpilī 1941.gadā.

Dzim 1906 g. Krustpils pag. Piejūtos kā dzelzceļnieka ģimenes pirmā atvase. Jau skolas gados cietusi visas mūsu tautas bēdu likstas, staigājot bēgļu gaitas pirmajā pasaules kara laikā. Krievijas sairšanas laikmetā sūri izbaudījusi komunisma slogu, un jaunības gados to ienīdusi uz visu mūžu. Apstākļu dēļ nespēdama turpināt sākto izglītību, pārgāja praktiskā darbā Krustpils miertiesā, kur sabija līdz otrreizējai komunistu ienākšanai. 14 gadu ilgais darbs vienā darba vietā ir pietiekoša liecība par pieķeršanos šim darbam un pašaizliedzīgo uzupurēšanos tam; tādu arī patiešām Almu Kalniņu pazina visi garo gadu gaitās daudzie viņas līdzstrādnieki.
Alma Kalniņa bija latviete ar sirdi un dvēseli. Latvijas uzplaukšanas laikos priekā gavilēja viņas sirds līdzi tautas laimīgajām dienām, būdama gan aktīva aizsardze, izcila dramatiskās kopas dalībniece, gan citādi ieiedama sabiedrisko pasākumu un sarīkojumu veicināšanā.
Atstājot tiesu resoru, viņa jo sirsnīgi iesaistījās pilsētas poliklīnikas un slimnīcas medicīnisko darbinieku saimē. Par to, ka arī mūsu tautas grūtākajos brīžos — aziātu jūga pēdējā gadā, Alma Kalniņa aizvien paceltu galvu apliecināja savu latvietību, gribu par to cīnīties un upurus nest, viņa tika žīdu un sarkano varmāku nīsta un mocekles nāvē vesta.

Avots: Jēkabpils vēstnesis, 23.07.1941 un 02.10.1941