Pēc smagas slimības no dzīves aizgājis izcilais Latgales kultūras darbinieks, mākslinieks un dzejnieks Antons Kūkojs. Dzejnieka izvadīšana notika sestdien, 21.aprīlī plkst.11 Nautrēnu Romas katoļu baznīcā Rogovkā. Kūkoju apglabāja Nautrēnu pagasta Desetnieku kapos, kur atdusas daudzi izcili Latgales kultūras un sabiedriskie darbinieki, piemēram, Pīters Miglinieks, Andrievs Jurčs un Pēteris Jurciņš, kura kapavietai līdzās būs Antona Kūkoja apbedījums.

Viņš ir bijis ne vien dzejnieks un mākslinieks, bet arī ļoti aktīvs Latgales kultūras darbinieks, bijis gan mākslas skolas direktors, gan keramiķis, gan aktieris. Viņš pastāvīgi aprakstījis Latgali dzejā un gleznojis to savos darbos.

Antons Kūkojs dzimis 1940.gada 23.decembrī Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta Ruduku sādžā kalēja ģimenē. 1959.gadā sācis strādāt Nautrēnu vidusskolā par laborantu, vēlāk par zīmēšanas skolotāju.1960 - 1965 g. - paralēli mācībām strādājis par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju Rēzeknes pilsētas skolās. 1965 - 1980 g.- scenogrāfs, uzveduma daļas vadītājs Rēzeknes Tautas teātrī. Veidojis dekorācijas vairāk kā 40 uzvedumiem. Veidojis scenārijus: "Kāzas Latgalē", "Kalnā kāpēju laiks", "Arī skatuve ir zeme", "Uzvilksim kreklus baltus".

Kūkojs bijis režisors: V.Ježova "Lakstīgalu nakts", R.Blaumaņa "No saldenās pudeles" (Viļānos), kā arī paša veidotajiem scenārijiem: "Man pateik byut kūpā ar brōlim un mōsom" (1970), "Griežas laika patmales, griežas" (1977. Ludzā), "Baltābola kalniņā" (1983. Balvos), "Atvel velēnu, šūpuli kar" (1994. Ludzā), "Kāzas Rogovkā " (1995. Nautrēnos).

Sarakstījis lugu "Traks vai no Rogovkas". Piedalījies mākslas filmās "Trīs minūtes lidojuma" (konsultants, svāta loma), "Cilvēka bērns" (Kazača loma). Veidojis scenārijus TV filmām "Rūto saule, rūto bite" (1983), "Mālā viss mūžs" (1990).

1980 - 1991. - strādāja Rēzeknes novadpētniecības muzejā par mākslinieku. No 1986.g. līdz 1991.g. vadīja A.Paulāna Tautas lietišķās mākslas studiju. No 1991.gada bijis J.Soikana Ludzas mākslas skolas direktors.

Antons Kūkojs rakstījis dzeju, prozu, apcerējumus. "Māla vezums (1979), "Vāraunieks" (1982), "Septiņkalne" (1985), "Sovā saimē" (1990), "Mīlesteiba Lelais līpu kolns" (1995), "Oka" (1997), "Rītu pusē" (1999), "Klēpis" (1999), "Laiks katram iezīmēties" (2000), u.c. darbus.

Kopš 1960.gada piedalījies mākslas izstādēs. Personālizstādes Rēzeknē, Ludzā, Nautrēnos, Preiļos, Jasmuižā. Gleznu reprodukcijas grāmatās "Oka", "Rītu pusē", "Klēpis".