Pusmūžā veļu valstī aizgājis Jaunsvirlaukas Pūcēnu māju saimnieks Žanis Jākabsons, mīļš cilvēks un centīgs lauksaimnieks. Nelaiķis cīnījies latviešu strēlnieku pulkos, pēc tam mūsu nacionālā armijā par Latvijas atbrīvošanu, bet pēc atbrīvošanas kā aizsargs stāvēja sargu vietā par dārgi gūto brīvību. Līdztekus lauksaimniecības darbam rosīgi darbojās savā pagastā sabiedriskā dzīvē. Kā īsts zemnieks bija Latviešu Zemnieku savienības līderis partiju laikos, lai aizstāvētu zemniecības un valsts intereses. Bija vietējās piensaimnieku sabiedrības līdzdibinātājs un revīzijas komisijas priekšnieks, bet Lauksaimniecības biedrībā valdes priekšnieks. Sevišķi lieli nopelni viņam vietēja biedrību nama celšanā, lai biedrībām būtu kur pulcēties kopējiem darbiem. Apkārtnes izdaiļošanai viņa mežu dienās dēstītie kociņi paudīs nākošām paaudzēm viņa piemiņu. Stāstīs, kā jāmīl tēvu zeme, kā tai jākalpo. Lai kupli zaļo tavi dēstītie kociņi un pāri par tiem šalc 15.maija atmiņai dēstītais ozols, kura dēstīšanā tu piedalījies jau slimības sagrausts.
Pēc nelaiķa sēro sieva un divas meitas, skumst bijušo cīņu biedri, skumst daudzie draugi un pazīstami, kam visiem viņš bij mīļš un tuvs.

Avots: Zemgales balss, 17.06.1936

          Latviešu strēlnieks, 1936