Indulis Kažociņš (dz. 1917.8. VI Ņižņijnovgorodā, Krievijā) - jaunatnes darbinieks.

Pamatskolu pabeidzis Rīgā, bet 1932. - 1937. gadā mācījies Malnavas vidusskolā. Tur sācis darboties skautu organizācijā.

Pēc karadienesta instruktoru rotā 1939. gadā kļuvis par virsnieka vietnieku. "1940. gada 20. jūlijā ar Ulmaņa pēdējo pavēli," rakstīja Indulis Kažociņš, "paaugstināts par leitnantu." Bijis Plāteres pagasta jaunsargu vadītājs, 1941.gadā — pašaizsardzības pulciņa komandieris.

1943. - 1944. gadā strādājis Latvju Jaunatnes organizācijā, bet pēc iesaukšanas leģionā "Latvija" komandējis gaisa spēku palīgu prettanku strēlnieku rotu "Rīga".

Pēc kapitulācijas nonācis sarkanarmijas gūstā, bet, uzdodoties par "vācieti Martin Damberg", viņam izdevies nokļūt Vācijā. Indulis Kažociņš labi izprata ne tikai atklātās cīņas, kurās pats piedalījās, bet ari daudz ko no tā, kas aiz šīm cīņām slēpās, un palika pārliecināts, ka ir cīnījies pareizajā pusē.

Indulis Kažociņš ir dienējis ASV bruņoto spēku palīgdienestā Rietumvācijā, studējis vēsturi Anglijā un ieguvis bakalaura grādu. Bijis jaunatnes vadītājs Daugavas Vanagos, aizsargos, skautos. Kara laikā darbojies pretestības kustībā, partizānos, Latvju jaunatnes organizācijā (LJO), bijis Latviešu leģiona sakaru virsnieks. DV CV jaunatnes nozares vadītājs kopš 1976. gada. Apbalvots ar DV Zelta nozīmi un skautu Baltās lilijas ordeni. Rakstījis periodikā, tostarp ārzemju latviešu preses izdevumos, piedalījies arī britu televīzijas raidījumos.

Latvijas Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Kažociņa tēvs.

Avots: Brīvā Latvija, 27.01.2001

Grāmata: "Latviešu karavīri zem svešiem karogiem 1940-1945", I.Kažociņš, Rīga, 1999.g.