1931.gada 25.septembra vakarā Nurmuižā miris 78 gadus vecais sirmais tautas darbinieks – skolotājs Fricis Cirķelis. Dzimis 1852.gada 15.decembrī Nurmuižas Lejaslāču mājās kā pagasta mūrnieka dēls.

Viņa krusttēvs, muižas vagars, deva iespēju zēnam apmeklēt privātstundas vācu valodā. 1865. gadā tas iestājās Feldmaņa privātskolā, ņemot arī stundas latīņu valodā pie vietējā ērģelnieka, bet citos priekšmetos pie kāda gala padomnieka. 1867. Gadā viņš pārgāja uz Blumberga privātskolu, bet kad tajā mācības izrādījās daudz zemākas, pēc pusgada atgriezās agrākajā skolā. Šeit viņš priekšpusdienās pasniedza stundas zemākajās klasēs, bet pēcpusdienās mācījās pats.

1869. g.  viņš aizgāja uz Jelgavas reālskolu, bet nomirstot vecākiem, trūkuma spiests to atstāj nepabeidzis 1872.gadā. Vienu gadu nostrādājis Lestenē. 1874.gadā kopā ar skolotāju Bičkevicu nodibina savu privātskolu Sabilē un darbojas tur līdz 1879.gadam.

Tieksme pēc augstākas izglītības nedeva mieru un 1880.gadā aizbrauca uz Tērbatas universitāti, lai kā brīvklausītājs apmeklētu pedagoģijas, filoloģijas, loģikas, vēstures un vācu un krievu literatūras priekšlasījumus. Jau pēc pusgada ilgam studijām tas ieguva zinību skolotāja grādu. Tērbatā viņš sadraudzējās ar tā sauktajiem “vakarniekiem”. Tai laikā “vakaros” dalību ņēma L.Kundziņš, K.Mīlenbahs, I. Pārstrauts. I.Zanders, I. Vēlme u.c. Visa šī “jaunlatviešu” darbība un nacionālā ideoloģija atstāja paliekošu iespaidu.

1880.gada rudenī viņš kopā ar K.Mīlenbahu dabūja vietu Talsu apriņķa skolā. Kad 1887. gada valsts atvēra Talsos pilsētas skolu ar divreiz zemāku skolas naudu, stāvoklis kļuva grūts un skolotāji vairs nevarēja saņemt pienācīgu algu. Mīlenbahs pārgāja uz Jelgavas ģimnāziju. Arī Cirkelis gribēja iet, bet viņu pierunāja palikt un uzņemties skolas vadību.  

1907. g. viņš nodibina Talsos tirdzniecības skolu zēniem un meitenēm, bet 1913.gada atver otru šādu skolu Vecaucē, kuras vadību uzņemas Cirķeļa kundze.

Kara gados Cirķelis darbojās bēgļu gaitās kā skolotājs, bet 1919.gadā atgriezās Talsos un tur darbojās gandrīz līdz mūža galam kā reliģijas, vēstures, vācu un latīņu valodas skolotājs.  

Cirķelis veicis arī citus sabiedrisko darbus. Jau būdams Sabilē, viņš nodibināja latviešu biedrību un dziedāšanas kori, uzveda teātra izrādes un sarīkoja dziesmu  svētkus.  1887. g. nodibināja Talsu sadraudzīgo biedrību, kurā daudzus gadus bija priekšnieks un bibliotekārs. Bez tam viņš sastāvēja kā biedrs Talsu krājaizdevu kasē, Talsu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā, Talsu apriņķa kooperatīvā, Talsu apriņķa skolotāju arodbiedrībā,  Talsu zemkopības biedrībā.  No 1900. —1915. un 1919.gadā Cirķelis bija Talsu pilsētas domnieks. 1905. g. daudz latviešu paglābās no soda ekspedīcjas caur viņa gādību. 1924. g. 22.jūnijā viņš piedzīvoja savas pedagoģijas biedrības 50 gadu jubileju, kurā to apsveica viņa agrākie skolēni trijās paaudzēs un draugi.

Liktenīgā kārtā māgas vēzis pārgrauza viņa dzīves pavedienu tieši tai pašā pagastā, kurā tas bija dzimis.

Avots: Latvis, 27.09.1931