No sirdstriekas mirusi Latvijā.

1964.gada 8.septembrī no Kenedija lidostas Ņujorkā uz Maskavu caur Kopenhāgenu izlidoja 71 g. v, Klāra Birkhāne no Ņubransvikas, lai uz neatgriešanos atstātu šo kontinentu. No Maskavas viņa nodomājusi doties uz Latviju, lai tur paliktu uz dzīvi.
Ceļš no Ņujorkas līdz Maskavai viņai maksāja pāri par 400 dolāriem, bet no Maskavas līdz Rīgai solīts par brīvu.
Klāras Birkhānes vīrs, kas Latvijas neatkarības laikā bija augstāks valsts ierēdnis Daugavpilī, mira Ņubransvikā pēc ieceļošanas no Vācijas priekš 8 gadiem. Viņu pārpelnoja un pelnu urnu pārsūtīja uz Latviju apbedīšanai. Pēc vīra nāves K. Birkhāne kļuva grūtsirdīga un cieta no nomākta garastāvokļa, pēdējā laikā slimodama arī ar sirdi, kādu laiku ārstējās slimnīcā Ņubransvikā.
Kā pirms aizbraukšanas K. Birkhāne izteicās, viņas iecere pēc nonākšanas Latvijā ir vispirms apmesties pie tuviem paziņām Rīgā, pēc tam doties pie dēla un tā ģimenes kādā Latvijas provinces pilsētā. Viņa teicās, ka mūžs tuvojoties norietam, tāpēc vēl gribot satikt tuviniekus un agrākos draugus, lai pēc tam varētu atdusēties dzimtenes smiltājā blakus nelaiķim vīram.
Ņubransvikā Klāra Birkhāne, pēc ieceļošanas ASV, strādāja par slimnieku kopēju General Hospital, pēc tam firmā Ņuarkā, kas nodarbojās ar saiņu sūtīšanu uz zemēm aiz dzelzs aizkara, bet pēdējā laikā bija pensionējusies un iztika no pensijas. Viņa bija ļoti reliģioza, izpalīdzīgas dabas, piederēja Leikvudas-Ņubransvikas latv. ev.-lut. draudzei, mīlēja mājas dzīvniekus.
Sabiedrība K. Birkhāni cienīja taisnīgā, patiesā rakstura dēļ un viņai še paliek daudz draugu, kas novēl viņas pēdējo cerību piepildīšanos.

Avots: Laiks, 17.04.1965 un 19.09.1964

Dēls - Voldemārs.