Pēc nedēļu ilgas slimošanas, 22.aprīlī pl. 7,20 vakarā Milvokos stājusies latviešu mūzikas kritiķu seniora Ernesta Brusubārdas sirds, tā izskanot pēdējam akordam daudzu gadu desmitu ilgā ievērojamā mūzikas darbinieka dzīves simfonijā. Aizgājējam 5. augustā piepildītos 88 gadi.
Dzimis Ārlavas pagastā. Centieni pēc izglītības Ārlavā dzimušo E. Brusubārdu jaunībā aizveda uz Krievijas pilsētām — Maskavu un Pēterpili. Pēdējās konservatorijā viņš ieguva mūzikālu izglītību, kur viņš studēja ērģeļu spēli, mūzikas teoriju un vēsturi, bet sirdij vistuvākā bijusi vijoles spēle. To viņš sācis jau zēna gados. 1909. g. Brusubārda sāka mūzikas vērtētāja gaitas „Baltijas Vēstnesī," bet nobeidza tās sešdesmitos gados. Laikā pirms I pasaules kara viņš rakstīja arī vēl "Latvijā", bet kopš 1919. gada visus Latvijas neatkarības gadus "Jaunākās Ziņās."
Rakstot mūzikas kritikas, viņš kādreiz teica:  „esmu centies vairāk izcelt un redzēt labo, pozitīvo, ne negatīvo.
Kritizēšana un vērtēšana — nepateicīgs darbs. Atbrauc, piem. Stots no Itālijas un skaisti dzied. Kad to aprakstu, kāds pazīstams Rīgas dziedonis mani vairs nepazīst. Viņam nepaticis, ka "konkurents" pelnīti uzslavēts!"
Strādādams "Jaunākās Ziņās," Brusubārda no laikraksta darbiniekiem noorganizēja kori, kas vēlāk nosaukumam pieņēma diriģenta vārdu. Koris darbību atjaunoja trimdā, Milvokos, 1952. gadā, un tam lieli nopelni ne vien Milvoku latviešu "pagasta" internā dzīvē, bet arī daudzinot latviešu vārdu un dziesmoto kultūru amerikāņu sabiedrībā, jo koris ir daudzkārt dziedājis Tautību festivālos un arī Viskonsinas lauksaimniecības un rūpniecības izstādēs.Tikai pirms kādiem pieciem gadiem viņš kora vadību nodeva savam dēlam — arī Ernestam, kas beidzis Viskonsinas konservatoriju un tagad sekmīgi turpina kora vadību ar tēva diriģenta zizli.
Kā mūzikas dzīves vērtētājs ar savām kritikām un recenzijām Ernests Brusubārda, Sen. savu vārdu ir ierakstījis latviešu mūzikas dzīves vēsturē. Bez viņa darbu pētīšanas neiztiks neviens kultūrvēsturnieks, kas nākotnē gribēs rakstīt par Latvijas brīvības gadu mūzikas dzīvi.

Ernestu Brusubārdu, sen., pēdējā gaitā izvadīja no Milvoku Latviešu baznīcas 25. aprīlī. Māc. Ed.Putniņš teica svētrunu, ar divām dziesmām atvadījās apvienotie Brusubārdas un „Dzimtenes" kori, diriģējot btīvmāksliniecei Alvīnei Sinepei, bet paša aizgājēja komponēto dziesmu „Pacel mani augstumos savos" nodziedāja Velta Jēgere.

Sieva - Erna. Dēli - arī Ernests Brusubārda (beidzis Viskonsīnas konservatoriju) un Jānis; meita Lidija.

Avots: Laiks, 01.05.1968