Palasā, Teksasā 15. jūnijā 81 gada vecumā miris grafiķis Jānis Šternbergs. Dzimis 1900.gada 19. februārī Liepājā, viņš 1932.g. beidza Latvijas Mākslas akadēmijā prof. R. Zariņa vadīto grafikas meistardarbnīcu, bet jau no 1925.gada Valsts papīrspiestuvē strādāja par gravieri. Papildinājies grafikas studijās Vīnē. J. Šternbergs Latvijā kļuva plaši pazīstams ar savām valstsvīru un kultūras darbinieku ģīmetnēm, banknošu (100 latu), pastmarku un citiem valsts papīru zīmējumiem un grāmatu ilustrācijām.

Trimdas posmā Vācijā mākslinieks Fišbahas nometnē vadīja grafikas kursus, bet pēc ieceļošanas ASV, kopā ar dzīvesbiedri, arī gleznotāju, Kriku Šternbergu Kentukijas universitātes mākslas departamentā, līdz pensionēšanai 1970. gadā strādāja par mācībspēku. Te viņš pedagoģiskajā darbā izkopa īpatas mācīšanas metodes un eksperimentēja ar jauniem paņēmieniem grafikas mākslā, pievērsdamies abstraktai kompozīcijai. Pētīdams jaunus izteiksmes līdzekļus grafikā, Šternbergs šajā periodā attīstīja savus "smilšu rakstus". Gleznotājs, mākslas vēsturnieks prof. J. Siliņš par šo J.Šternberga darbības posmu liecina: "Vadoties no tīras izjūtas, intuicijas,viņš attīsta līniju un  laukumu brīvu rotaļu, sākumā vienkrāsainu, tad vairāktoņu." Mākslinieks pats šo formu rotaļu salīdzina ar tīro mūziku, bet saturu un vēstījumu ar liriku dziesmā.

Avots: "Laiks", 27.06.1981