Ārsts. Dzimis Tverā (Krievijā), miris Bend, Oregon (ASV).

Jaunībā, no 1938. līdz 1943. gadam Romāns bija viens no labākajiem Latvijas slēpotājiem, Latvijas meistars un pārstāvēja Latviju arī daudzās sacīkstēs ārzemēs. Medicīnas fakultātes kursa biedri viņu bija iesaukuši par "norvēģi". Arī vēlāk viņam patika slēpot, viņš brauca slēpot uz Melnajiem kalniem Dienviddakotā un Bostonā, ja uzsniga svaigs sniegs, nereti izlaida līkumu pa parku.

Ārsta diplomu viņš saņēma 1943. gada novembrī, un jau decembrī viņu mobilizēja un iecēla par leģiona ārstu ar leitnanta pakāpi. Viņu iedalīja leģionā aviācijas vienībā, un tā īsti „pulveri ost" viņš nedabūja. Viņš uzņēmās arī leģionāru caurlaides nometnes ārsta pienākumus Neibrandenburgā, Meklenburgā, un no turienes veseļoties uz Dāniju nosūtīja neskaitāmus latviešu karavīrus. Nekad neuzzināsim, cik leģionāriem viņš tādējādi izglāba dzīvību. Vācijā Romāns kļuva par Rēgensburgas bēgļu nometnes ārstu.
ASV ārzemēs medicīnas studijas beigušajiem ārstiem obligāti četri gadi bija jānostrādā mazos ciemos, kur amerikāņu ārsti nevēlējās strādāt. Romānam patika ķirurģija,  viņš jau nedaudz bija strādājis par ķirurgu Vācijā. Kaimiņciemā praktizēja ārsts Valdis Brakšs, kas bija pieredzējis ķirurgs. Kopā ar viņu operējot, Romāns pilnibā apguva ķirurga mākslu.
Brīvā laikā Romāns brauca medībās vai makšķerēt. Dienviddakotā ir mednieku paradīze, te var medīt gan lielos dzīvniekus, briežus vai antilopes, gan putnus - fazānus, pīles, zosis, irbes.

Romāna sieva Velta mira 1971. gadā ar ļaundabīgu audzēju. Nākamā gadā, viesojoties pie mātes Bostonā, viņš satika Noru Elmutu, un abi 1972. gadā apprecējās. Nora bija pilsētniece, dzīve prēriju pilsētiņā tālu no latviešu centriem viņai nepatika. Viņa pierunāja Romānu pārcelties uz dzīvi Bostonā. Taču Romāns Bostonā laimīgs nejutās. Viņam pietrūka prērijas plašuma, medību un makšķerēšanas, bet visvairāk privātprakses un ķirurģijas. Diemžēl ar dr. V. Brakša „skolu" nepietika, lai iegūtu ķirurga darbu lielajās pilsētas slimnīcas. Viņš strādāja Medicare kancelejā, kur varēja gan nopelnīt iztiku, bet darbs prieku nesagādāja. Arī dzīvojot Bostonā, Romānam patika sevi saukt par „Dakotas bifeli." Abi ar Noru viņi daudz ceļoja, galvenokārt uz Tālajiem austrumiem - Ķīnu, Taizemi un citām zemēm. Romāns 2006. gadā astoņus mēnešus pavadīja slimnīcās un atveseļošanās centros, un pēc tam pārvietojās riteņkrēslā. 2009. gada febrārī mira viņa dēls Mārtiņš, tā paša gada jūnijā mīļotā dzīvesbiedre Nora. Meita Anita šķīrās no dzīves 2001. gadā. Pēdējos mūža mēnešus Romāns pavadīja pie dēla Andreja Bendas pilsētā Oregonā, kur 13. augustā rīta stundā aizvēra acis uz mūžu.

Avots: "Laiks", 18.09.2010