Viens no populārākiem provinces teātra māksliniekiem.  Dzimis 1881. gadā Ventspilī un agrā jaunībā jau sācis interesēties par teātri. Pirmskara gados viņš darbojās kā aktieris-režisors Liepājas Jaunā teātrī un arī  bieži rīkoja ar tā ansambli viesu izrādes visattālākos Kurzemes apvidos. Kad tēvijai draud kara briesmas, viņš brīvprātīgi iestājas kara dienestā un cīnās veco latviešu strēlnieku rindās, krīt vācu gūstā, bet no turienes pēc vairākkārtīgas bēgšanas mēģinājumiem viņam izdodas izbēgt un atgriezties Latvijā.
Meklējoša spara pilns viņš pulcina kā režisors ap sevi spējīgākos provinces aktierus, audzina jaunus skatuves spēkus un nenoguris interesējas par skatuves mākslas jaunākiem sasniegumiem un pats rada dziļi tvertus skatuves tēlus.
Darbā pārpūlējies, Čakstiņš 1932. gadā aiiziet pensijā un apmetas uz dzīvi Kuldīgā. Vairāk kā trīsdesmit gadus viņš bija nenoguris strādājis svētīgu, mākslas ziņā tautu audzinošu darbu.
Čakstiņu guldīja Kuldīgas pagasta Sipju māju kapos. Pēdējo godu aizsaulē aizgājušam māksliniekam bija ieradies parādīt kupls pavadītāju skaits. No Kuldīgas aktieru pulciņa pie kapa dziļi izjustus vārdus teica un nolika krāšņu vaiņagu K. Grīnbergs.
 

Avots: "Brīvā zeme", 03.08.1937