Garīdznieks.
Dzimis 1911.gada 23. oktobrī Baltinavas draudzē, Svilpovas sādžā. Mācījās Svilpovas 3-kl. pamatskolā, Baltinavas 6-kl. pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā, pēc tam kapucīnu klosterī. Noviciātu pavadījis Bavārijā, kur pieņēmis klostervārdu „Jēkabs”.

1939.gada 18. maijā iesvētīts par priesteri. Savu pirmo Svēto Misi celebrējis Baltinavas baznīcā 1939.gada 4. jūnijā. Pirmā darba vieta bijusi Viļakas kapucīnu klosterī (1939-1940). Kalpojis Ruskulovā, bijis Viļakas klostera superiors un dekāna palīgs (1941-1944), strādājis Rīgas svētā Alberta baznīcā (1944-1947), līdz 1949.gadam Skaistkalnes kapucīnu klostera superiors un Jaunsaules prāvests.

No 1949.-1956.gadam atradies apcietinājumā – izciešot sodu Rīgā, Ļeņingradā, Mordovijā, Karagandā un Vorkutā.

Pēc atgriešanās dzimtenē kalpojis Stirnienē, Rudzātos (1956-1957), Dvietē (1957-1964), Gulbenē, Lizumā un Jaunpiebalgā (1964-1974). No 1974.gada viņš atkal bijis Dvietes prāvests. Nodarbojies ar vajāto cillvēku glābšanu Skaistkalnes klosterī.
Miris 1986.gada 4. janvārī Dvietē un apbedīts Baltinavas draudzes Breksnīnes kapsētā.

Avots: preilubiblioteka.lv

          Latvijas klusie varoņi, 2017