Zālamans Manevičš dzimis 1913. gada 2. janvārī Varaklānos.

Mācījās Varakļānu pamatskolā (1927.), tad ģimnāzijā Rīgā (1931.), studēja LU VMF (1932.-1940) Līdzekļus studijām vajadzēja meklēt pašam, gan pasniedzot privātstundas, gan strādājot gadījuma darbus. Jau studiju gados strādāja par veterinārārsta palīgu Varakļānos (1937.-1940.) Pēc LU VMF pabeigšanas strādāja par veterinārārstu Krāslavas, Aizputes un Dagdas rajonos. (1940.-1941)

Sākoties 2. pasaules karam evakuējās uz Rževu. Tikko sāka dibināties pirmās latviešu sarkano strēlnieku vienības, Z. Menevičš iestājās Sarkanās armijas latviešu strēlnieku 43. gvardē kā strēlnieks, tad kļuva par 308. latviešu strēlnieku divīzijas veterinārās lazaretes priekšnieku.

1945. gadā demobilizējās kā gvardes veterinārā dienesta majors un sākotnēji strādāja par veterinārārstu dzīvnieku sagādes kantorī (1945.-1946.)

1946. gadā sāka strādāt LLA VF Iekšķīgo slimību katedrā kā asistents (1946.-1949.), vecākais pasniedzējs (1949.-1951.)

1950. gadā aizstāvēja veterināro zinātņu kandidāta disertāciju "Par zirga kuņģa satura klīnisku novērtējumudažu slimību gadījumos"

Tad ievēlēts par docentu (1951.-1968.), profesora vietas izpildītāju (no 1968.), katedras vadītāju )1969.-1978.)

Viņa pētījumu objekti bija zirgu kuņģa slimības, govju ketoze un leikoze, sivēnu anēmija un tūskas slimība, teļu dispepsija.

Par nopeplniem LPSR lauksaimniecībā un lopkopības kadru sagatavošanā 1968. gadā Z. Manevičam piešķir Nopelniem bagātā veterinārārsta nosaukumu.

Z. Manevičš ir vairāk ka 100 zinātnisko darbu autors un līdzautors, sarakstījis vairākas grāmatas par mājdzīvnieku iekšķīgajām un vielmaiņas slimībām, kā arī mācību grāmatu iekšķīgo slimību diagnostikā.

Viņa vadībā izstrādātas veterināro zinātņu kandidātu (Ļ. Jemeļjanovs, L. Leite, G. Preinbergs, E. Vējiņš) disertācijas,  studentu diplomdarbi.

Vairākkārt ievēlēts par LLA partijas komitejas locekli, bija ilggadējs VF partijas biroja sekretārs. Apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni (1944.) un 2 medeļām.Mazmeita Ilara Mālere Kiršteine - veterinārārste. 

Z. Manevičš mira 1992. gada 1. jūnijā, Jelgavā, apglabāts Rīgā, Šmerļa kapos, pēc viņa nāves piederīgie emigrēja uz Izraēlu.

Avots: Latvijas Veterinārārstu bibliogrāfiskā enciklopēdija., Latvija 2004.

***

***

Dzimis 1913. gada 2. janvārī Varakļānos Ābrama Maneviča ģimenē.

Studējis LU VMF (1932–1940).

Strādājis LLA VF Iekšķīgo slimību katedrā par asistentu (1946–1949), vecāko pasniedzēju (1949–1951), docentu (1951–1978), profesoru (no 1968). Pildījis Iekšķīgo slimību katedras vadītāja pienākumus (1969–1978). Veterinārmedicīnas praksē strādājis deviņus gadus (1937–1946), no tiem četrus gadus dienējis Padomju armijas veterinārajā dienestā majora pakāpē.

Mācījis dzīvnieku slimību klīnisko diagnostiku un iekšķīgās nelipīgās slimības.

Pētījis zirgu kuņģa slimības, govju ketozi un leikozi, sivēnu anēmiju un tūskas slimību, teļu dispepsiju. Ieguvis veterināro zinātņu kandidāta grādu (1950). Viņa vadībā izstrādātas Ļ. Jemeļjanova, L. Leites un G. Preinberga veterināro zinātņu kandidāta disertācijas.

Publicējis 107 darbus, t. sk., 4 mācību grāmatas: Lauksaimniecības dzīvnieku vielu maiņas slimības (1961, 1970), Lauksaimniecības dzīvnieku iekšķīgo nelipīgo slimību klīniskā diagnostika (1968), Lauksaimniecības dzīvnieku iekšķīgās nelipīgās slimības (1980), Lauksaimniecības dzīvnieku vielu maiņas slimības un alimentārās toksikozes (1983).

Bijis LLA PSKP partijas komitejas loceklis, VF partijas biroja sekretārs un arodbiroja priekšsēdētājs, darbojies vairākās pastāvīgajās komisijās LPSR Lauksaimniecības ministrijā, LLA un VF.

Apbalvots ar PSRS Sarkanās Zvaigznes ordeni (1944), vairākām medaļām, krūšu nozīmēm PSRS un LPSR Lauksaimniecības teicamnieks, LPSR AP prezidija Goda rakstu, vairākām LPSR Lauksaimniecības ministrijas un LLA rektora pateicībām. LPSR Nopelniem bagātais veterinārārsts (1966). Piešķirta personālā pensija (1978).

Apbedīts Šmerļa kapos Rīgā.

Avots: Pētera Keidāna, Oļģerta Parčinska pētījums „Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi – mācībspēki Latvijā”