Oto Vilhelms Rāns (vācu: Otto Wilhelm Rahn; dzimis 1904. gada 18. februārī, miris 1939. gada 13. martā) bija vāciešu rakstnieks un arheologs.

Biogrāfija

Oto absolvēja Bingenamreinas humanitāro ģimnāziju un Langrafa Ludviga ģimnāziju. Studējis jurisprudenci, vācu filozofiju un vēsturi. No 1928. līdz 1932. gadam daudz ceļo pa Franciju, Spāniju, Itāliju un Šveici, kur meklē kataru mantojuma paliekas. Kopš 1933. gada Rāns dzīvoja Berlīnē, kur viņa pētījumu rezultāti ieinteresēja SS struktūru vadītāja Heinriha Himlera uzmanību. Rāns kļuva par pētnieku biedrības "Anenerbe" biedru, bet 1936. gadā pievienojās SS un gandrīz uzreiz ieguva unteršarfīrera pakāpi. Par savām daudzajām ekspedīcijām Rāns ir sarakstījis grāmatas: "Karagājiens pret Grālu" (vācu: "Kreuzzug gegen den Gral",1933) un "Lucifera tronis" (vācu: Luzifers Hofgesind, 1937), kurās pausti viņa viedokļi par kataru vēsturi, Svētā Grāla viduslaiku leģendu analīze un kristiešu mistika.

Pēc oficiālās versijas Rāns izdarīja pašnāvību, iedzerot kālija cianīdu. Pēc neoficiālās informācijas viņu nogalināja SS aģenti, un inscenējuši pašnāvību.

Literāro darbu saraksts

• "Karagājiens pret Grālu" ("Kreuzzug gegen den Gral" ISBN 3-934291-27-9; ISBN 978-3-934291-27-0) 1933
• "Lucifera tronis" ("Luzifers Hofgesind" ISBN 3-934291-19-8; ISBN 978-3-934291-19-5) 1937