Juris Podnieks  bija latviešu operators, režisors un producents. Piecīņnieks.

1967. gadā sācis strādāt par operatora asistentu, pēc pieciem gadiem darbojās pie režisora Vadima Masa filmas "Latvijas PSR aizsargājamā flora". 

1975. gadā absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Operatoru fakultāti Maskavā ar filmu "Aizliegtā zona" (režisors Hercs Franks).

1977. gadā sācis režisora karjeru ar darbu pie kinožurnāla "Padomju Latvija" trešā numura, kurš bija veltīts demogrāfiskajai situācijai Latvijā. Viņš ir režisējis tādas filmas kā

• "Brāļi Kokari" (1978),
• "Puikas, zirgos!" (1979),
• Baltais "Ave Sol" (1979, LTV),
• "Strēlnieku zvaigznājs" (1982),
• "Komandieris" (1984),
• "Veļ Sīzifs akmeni" (1985),
• "Vai viegli būt jaunam?" (1986),
• "Mēs/Soviets" (1989),
• "Krustceļš/Homeland" (1990),
• "Pēcvārds" (1991),
• "Impērijas gals" (1991) un
• "Klusuma stunda" (1992). 

Filmu "Vai viegli būt jaunam?" gada laikā bija noskatījušies 28 miljoni skatītāju, tāpat tā tika demonstrēta vairāk nekā 80 valstīs. Četras J. Podnieka filmas tika atzītas par gada labākajām dokumentālajām filmām un saņēmušas Lielo Kristapu. Tāpat vairākas filmas saņēmušas balvas dažādos kinofestivālos.

Privātā dzīve 

Juris Podnieks dzimis 1950. gada 5. decembrī Rīgā. Viņa tēvs bija diktors, daudzu kinožurnālu un dokumentālo filmu aizkadra balss Boriss Podnieks (1924—1995), savukārt māte Brigita Podniece bijusi zobu tehniķe. Bijis precējies, ir dēls.

Miris 1992. gada 23. jūnijā, noslīkstot Zvirgzdu ezerā, Kurzemē. Par viņa nāves apstākļiem ir tikušas izvirzītas vairākas versijas.